Iespējams, ir dzirdēts par tā saucamo jojo diētas efektu, kas būtībā nozīmē nebeidzamu diētas ieturēšanu un svara pieaugumu. Eksperti brīdina, ka pastāv līdzīga tendence arī sportošanas jomā.
Viņi norāda, ka, ja strauji uzsāk trenēties un pēc pāris mēnešiem pārstāj, visu atlikušo gadu neko nedarot, tas drīzāk palīdz pieņemties svarā nekā to nomest.
Arī šogad daudzi ir uzsākuši sportot un stāv rindās pie trenažieriem, jo tā ir viņu Jaunā gada apņemšanās, taču nereti divas trešdaļas šo entuziastu pamet iesākto jau pēc trīs mēnešiem.
Tā nav tikai zemē nomesta nauda. Pētījumos ir pierādīts, ka pārāk strauja treniņu uzsākšana un pamešana var veicināt svara pieaugumu.
Tam ir diezgan vienkāršs zinātnisks pamatojums.
Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka organisms šādi reaģē uz pēkšņu piepūli, piebremzējot ar kaloriju dedzināšanu un uzkrājot tauku rezerves.
Strauji uzsākot trenēties, nevis, piemēram, ieturot diētu, vielmaiņa pāriet tādā kā izdzīvošanas režīmā – pēc straujas fiziskās piepūles mēģinot saglabāt enerģiju.
Pagājušajā gadā ASV tika veikts pētījums par vairāk nekā 300 vīriešu un sieviešu fizisko aktivitāšu līmeni un ikdienā patērēto enerģiju vienas nedēļas ietvaros.
Pētnieki no Ņujorkas Universitātes noskaidroja, ka cilvēkiem, kuriem fizisko aktivitāšu līmenis bija augstāks par vidējo, papildus izdarītais nekādi neietekmēja sadedzināto kaloriju skaitu salīdzinājumā ar tiem, kuru fiziskā slodze bija mērena, piemēram, ejot pastaigās.
Viņu organismi pielāgojās intensīvākām aktivitātēm, palēninot kaloriju dedzināšanas procesu.
Mūsu organisms ne vien palēnina kaloriju dedzināšanu pēc pārāk lielas slodzes, bet arī uzkrāj enerģijas rezerves tauku veidā.
Pirms 10 gadiem šo procesu pirmo reizi aprakstīja Misūri Universitātes zinātnieki. Viņi atklāja, ka intensīvas fiziskās aktivitātes trīs nedēļu garumā var izmainīt vielmaiņas darbību, ka rezultātā organisms veido enerģijai vajadzīgās tauku rezerves, kad vien rodas tāda iespēja.
Zinātnieki veica testus ar žurkām, kas tika pakļautas fizisko aktivitāšu režīmam, un dzīvnieku organismi bija vairāk nekā gatavi uzņemt papildus svaru, veidojot jaunas tauku šūnas – šo procesu sauc par adipocītu hiperplāziju jeb taukšūnu paplašināšanos.
Atsaucoties uz pētījuma rezultātu aprakstu žurnālā Journal of Applied Physiology, tā vietā, lai uzturētu labu fizisko formu, žurkām sāka palielināties vēdera apkārtmērs.
Tas nozīmē, ka tad, ja intensīvas fiziskās slodzes periodam seko bezdarbības periods – vai tā dēvētā «jojo» sportošana – tas var veicināt taukšūnu veidošanos, svara pieaugumu un aptaukošanos.
Tikmēr Lorensa Bērklija nacionālajā laboratorijā Kalifornijā biologi vairāk nekā septiņu gadu garumā pētīja 20 000 cilvēku fizisko aktivitāšu un svara pieauguma sakarības, un izrādījās, ka skrējēji, kuri strauji pārstāja trenēties, drīz pēc tam ievērojami pieņēmās svarā. Kad viņi turpināja regulāri trenēties tādā pašā līmenī, tad svars nepieauga. Līdzīgi rezultāti tika uzrādīti arī tiem cilvēkiem, kuri nodarbojās ar cīņas sporta veidiem un peldēšanu.
«Cena par treniņu pārtraukšanu ir augstāka nekā varētu šķist, un tas ir svarīgs faktors, runājot par aptaukošanās epidēmiju,» uzskata pētījuma autors, epidemiologs Pols Viljamss.
Tas nebūt nenozīmē, ka nevajadzētu uzsākt trenēties. Viņš skaidro, ka labas fiziskās formas uzturēšanai ir vajadzīgas fiziskās aktivitātes visa gada garumā, gadu pēc gada, bet nevajadzētu izvēlēties neregulārus treniņu grafikus.
«Jojo» sportošanai pastāv arī citas negatīvās sekas. Pētījumu rezultāti liecina, ka cilvēki, kuri strauji uzsāk trenēties, biežāk sevi palutina ar neveselīgiem ēdieniem un dzērieniem.
Lielbritānijā tika veikta aptauja, kurā piedalījās 2 000 sporta zāles apmeklētāju. Puse no visiem dalībniekiem atzina, ka pagājušā gada laikā pēc treniņiem ir ēduši saldumus vai dzēruši alkoholu.
Lielākajā riska grupā ir tie cilvēki, kuri sporta zālē mēdz pārpūlēties.
Vēl kādā pētījumā, kurā piedalījās 32 mazkustīgi pieaugušie, tika noskaidrots, ka tie, kuri 30 minūtes trenējās ar 60% atdevi, divreiz biežāk pēc treniņa ēda taukainus ēdienus nekā tie, kuri trenējās ar 30% atdevi.
Čičesteras Universitātes fizisko aktivitāšu fizioloģijas profesors Marks Vilemss skaidro, ka cilvēki mēdz pārvērtēt treniņos sadedzināto kaloriju daudzumu.
«Saglabājot ilgstošu, bet mērenu fizisko aktivitāšu režīmu laika gaitā var sadedzināt vairāk kaloriju nekā uzņemt, un rezultātā samazinās svars,» viņš stāsta. «Tomēr cilvēki, kuri tikai nupat ir uzsākuši trenēties, mēdz sevi atalgot ar ēdienu, un tas var radīt pretēju efektu.»
Notingemas Universitātes profesors un konsultants sporta un fizisko aktivitāšu medicīnas jomā Marks Bats arī norāda, ka labāk būtu izvēlēties pastāvīgāku un ilgstošu treniņu programmu.
«Pastāvīgums ir ļoti svarīgs, un tas neattiecas tikai uz sporta zāles mēneša abonementa vai jauna treniņtērpa iegādi. Tās ir pusstundu ilgas, mērenas fiziskās aktivitātes katru dienu, piemēram, arī dārza darbi vai pastaiga. Ja visa gada garumā vairāk kustēsieties, tad gan jutīsieties, gan arī izskatīsieties labāk.»
Avots: dailymail.co.uk
