Ekonomikas ministrija (EM) Ķīnā vēlas pārrunāt investīciju piesaistes jautājumus, kā arī Latvijas – Ķīnas domnīcas izveidošanas jautājumus, ar mērķi apzināt turpmākos sadarbības virzienus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sadarbības stiprināšanai 16+1 valstu sadarbības formāta un projekta One belt One road (Viens ceļš, viena josta).
Šonedēļ, no 8. līdz 11.martam EM valsts sekretārs Juris Stinka dosies darba vizītē uz Ķīnu, kuras ietvaros vadīs Latvijas – Ķīnas Apvienotās komitejas sēdi un tiksies ar Ķīnas Tautas republikas amatpersonām un dažādu institūciju pārstāvjiem, lai sekmētu ciešāku Latvijas un Ķīnas ekonomisko sadarbību, ziņo EM.
Latvijas – Ķīnas Apvienotās komitejas sēde notiks ceturtdien, 9.martā, Pekinā un no Ķīnas puses to vadīs Ķīnas Tautas republikas Komercministrijas Eiropas lietu departamenta ģenerāldirektore Džou Sjao-jena (Zhou Xiaoyan).
Apvienotās komitejas sēdē plānots pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar divpusējās ekonomiskās sadarbības turpmāko paplašināšanu, tai skaitā par sadarbību transporta, tranzīta un loģistikas, tūrisma, pārtikas un kokapstrādes, kā arī tirgus uzraudzības jomā.
Tāpat vizītes ietvaros Stinka Latvijas – Ķīnas sadarbības jautājumus plāno pārrunāt ar Ķīnas Tirdzniecības ministrijas Starptautiskās tirdzniecības pārstāvi Mr. Fu Ziying, Pasaules tūrisma pilsētu federācijas ģenerāldirektoru un Pekinas pašvaldības tūrisma attīstības departamenta vadītāju Song Ju (Song Yu), Ķīnas Ceļojumu servisa (CTS) pārstāvjiem, Ķīnas Nacionālās attīstības un reformu komisijas Makroekonomiskās pētniecības akadēmijas pārstāvjiem.
Vizītes laikā sestdien, 10.martā, tiek plānota EM valsts sekretāra dalība seminārā ar Ķīnas Nacionālās attīstības un reformu komisijas Starptautiskās sadarbības centra pārstāvjiem.
EM skaidro, ka vizītes ietvaros Stinka, kā arī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš plāno tikties arī ar Jivu (Yiwu) pilsētas vicemēru Ksionu Tao (Xiong Tao), lai pārrunātu sadarbību transporta un tranzīta jomā, sekmējot kravu pārvadājumus starp Latviju un Pekinu. Yiwu ir pilsēta, no kuras uz Latviju tika nosūtīts pirmais vilciens, kas Latvijā pienāca Ķīnas premjera Li Kecjana (Li Keqiang) vizītes laikā 2016.gada novembrī, skaidro EM.
Latvijas un Ķīnas divpusējās tirdzniecības apjomi ar katru gadu arvien pieaug. Pašlaik Ķīna ir otrs lielākais Latvijas tirdzniecības partneris ārpus Eiropas Savienības valstīm, uzsver EM.
2016.gadā tirdzniecības apjoms starp abām valstīm sasniedza 570 miljons eiro. Pērn salīdzinājumā ar 2015. gadu kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Ķīnu pieauga par 13%. Tāpat 2016.gadā ir novērojams arī Ķīnas tiešo investīciju pieaugums Latvijā – 10,3%.
Latvijas nozīmīgākās eksporta preču grupas uz Ķīnu ir koksne un tās izstrādājumi (42%, galvenokārt kokmateriāli, koka mēbeles); mašīnas, mehānismi; elektriskās iekārtas (17%, galvenokārt multimikroprocesoru, elektroniskās integrālās shēmas(atmiņas), elektrības transformatori, kuru jauda nepārsniedz 16kVA); metālu izstrādājumi (11%, galvenokārt vara atgriezumi un lūžņi, neapstrādāti vara un cinka sakausējumi (misiņš)), minerālprodukti (14%, galvenokārt kūdra), augu valsts produkti (5%, galvenokārt saldēti augļi un rieksti).
Latvijas nozīmīgākās importa preču grupas no Ķīnas ir mašīnas, mehānismi; elektriskās iekārtas (53%, galvenokārt iekārtas balss un attēlu pārraidei, telefonu aparāti); dažādas rūpniecības preces (9%, galvenokārt trīsriteņi, rotaļlietas); plastmasas un gumijas izstrādājumi (9%, galvenokārt jaunas gumijas pneimatiskās riepas); metāli un to izstrādājumi (9%, galvenokārt dzelzs, neleģētā tērauda velvējumi).
Latvijas pakalpojumu eksports uz Ķīnu, galvenokārt, novērojams ir tūrisma un autotransporta pakalpojumos. Turklāt Ķīnas pakalpojumu imports Latvijā, galvenokārt, ir saistīts ar transporta pakalpojumiem (jūras un gaisa transports).
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem pēc tiešo investīciju apjoma Latvijā 2016.gada beigās Ķīna ieņēma 22. vietu. Ķīnas uzņēmumi Latvijā, lielākoties, īsteno uzņēmējdarbību būvniecības jomā, elektroinstalācijās, nekustamo īpašumu pirkšanas – pārdošanas jomā, restorānu un viesnīcu biznesā.
EM skaidro, ka Ķīnas tirgū jau šobrīd aktīvi strādā daudzi desmiti Latvijas uzņēmumu no pārtikas nozares, banku sektora, IKT un augsto tehnoloģiju nozares, tulkošanas, kosmētikas, koksnes izstrādājumu, kā arī loģistikas un transporta, nekustamo īpašumu, stikla pārklājumu ražošanas, mašīnbūves un minerālu ieguves nozarēm.
2016.gadā veiksmīgi eksportu uz Ķīnu ir uzsākuši daudzi Latvijas pārtikas uzņēmumi, kā arī ir sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē to skaits palielināsies, jo dalība vairākās pārtikas izstādēs uzņēmumiem ir devusi jaunu sadarbības partneru kontaktus un izpratni par tirgu.
Latvijas – Ķīnas Apvienotā komiteja ir izveidota 2004.gada decembrī. Tās laikā tiek skatīti aktuālie ekonomiskās sadarbības jautājumi gan valdības, gan uzņēmēju līmenī. Iepriekšējā, 9. sēde, notika 2014. gada februārī Rīgā.
Ref:224.000.103.543