62% aptaujātu uzskata, ka Eiropas Komisijas (EK) veikums pašlaik ir vērtējams ar viduvēju atzīmi un zemāk, bet 18% respondentu Komisijas darbību raksturo ar vārdu «vilšanās», liecina Burson-Marsteller pētījums par EK komisāru pirmo darbības gadu.
Pētījumā tiek vērtēts arī Andra Piebalga pirmais gads attīstības sadarbības komisāra amatā, saņemot viduvēju vērtējumu.
Pēc aizvadītā neveiksmīgā pirmā gada Eiropas Komisijas viceprezidente Ketrina Eštone (Catherine Ashton) ir nokļuvusi vērtējuma tabulas lejasdaļā, jo gan kopumā, gan izvērtējot viņas spējas veikt savus pienākumus, pētījuma respondenti viceprezidentes sniegumā ir vīlušies. Vivjena Redinga (Viviane Reding), saņemot vērtējumu «ļoti labi» par kopējo darba pienākumu izpildi, pēc pētījuma respondentu viedokļa, ir komisāre, kura vissekmīgāk veic savus darba pienākumus, kamēr Nēlija Krūsa (Neelie Kroes) ir saņēmusi vērtējumu «ļoti labi» kategorijā «solījumu izpilde». Arī Hoakins Almunja (Joaquin Almunia), Janešs Potočniks (Janez Potocnik), Olli Rēns (Olli Rehn) un Mišels Barnjē (Michel Barnier) respondentu vidū ir novērtēti kā labi sava darba veicēji.
Andris Piebalgs ar savu darbību komisāra amatā pētījuma respondentiem ir licis sevi novērtēt ar viduvēju atzīmi, bet kategorijā «solījumu izpilde» viņš ir saņēmis viduvēju atzīmi ar plusu. Zīmīgi, ka caurmērā komisāri, par kuriem respondenti bija iesnieguši visvairāk atbilžu, ir novērtēti negatīvāk nekā komisāri, par kuriem lielai daļai respondentu nebija viedokļa. Atzīmi «viduvēji» pārsvarā ir saņēmuši tie komisāri, par kuriem respondentiem, atbildot uz jautājumiem, nebija viedokļa, kas skaidri norāda uz nepieciešamību komisāriem aktīvāk veikt savus darba pienākumus un komunicēt ar iedzīvotājiem.
Lai arī kopējā Barozu II Komisijas uztvere ir līdzīga visās respondentu grupās, pastāv dažas nianses. Piemēram, nevalstiskajām organizācijām un studentiem ir visnegatīvākā attieksme pret Komisiju, jo šo grupu pārstāvji visbiežāk Komisijas darbu dažādās kategorijās uztver kā vilšanos vai arī to novērtē ar vārdiem «zem viduvējā». Tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka Barozu II Komisijas tēla krīze acīmredzot nav sliktāka par to, ar kuru saskaras daudzas Eiropas valstu valdības, jo, salīdzinot ar nacionālajām valdībām, gandrīz 75% respondentu pauda nostāju, ka Komisija savus pienākumus veic labāk vai tādā pašā līmenī kā respondenta pārstāvētās valsts nacionālā valdība.
Pētījuma respondenti Komisijai sniedza arī vairākas rekomendācijas, kurām pievērst uzmanību turpmākajos gados. Izrietot no šīm rekomendācijām, no Komisijas tiks gaidīta lielāka atdeve galvenokārt ekonomiskās izaugsmes stimulēšanā un jaunu darbavietu radīšanā, kam cieši sekotu izaicinājumi turpmākajā ES finansēšanas un banku krīzes jomās.
«Šis pētījums norāda, ka respondenti 2011. gadā no Žozē Manuela Barozu (Jose Manuel Barroso) sagaida skaidru vīziju un vadību, no Olli Rēna tiks gaidīta eiro stabilitātes sekmēšana, bet no Dačjana Čološa (Dacian Ciolos) kopējās lauksaimniecības politikas reforma. Pašlaik ir pāragri spriest par Barozu II Komisiju, jo vēl tai ir laiks uzlabot savu sniegumu, bet, raugoties uz pētījuma rezultātiem, cilvēkiem ir patiesas bažas par to, vai šī Komisija ir spējīga veikt savu darbu efektīvi,» atzīst Burson-Marsteller Brussels izpilddirektors Deivids Ernšavs (David Earnshaw).