Maskavas un Smoļenskas apgabalos 12 dienu laikā reģistrēti jau 60 saslimšanas gadījumi. Turpinās jaunu slimo un mirušo dzīvnieku reģistrācija, vēsta Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētāja Māra Viduža, brīdinot arī Latvijas suņu audzētājus.
Tiek norādīts, ka pēc Latvijai piešķirtā no trakumsērgas brīvas valsts statusa daudzi dzīvnieku īpašnieki ignorē Latvijas Republikas likumā noteikto normu par obligāto vakcināciju pret trakumsērgu, uzskatot, ka vakcinēt dzīvnieku vairs nav nozīmes.
«Cilvēki nav informēti, ka lielais klaiņojošo un pret trakumsērgu nevakcinēto kaķu skaits ir reāls apdraudējums. Infekcijas slimībām nav robežu, tās ienāk tur, kur ir uzņēmīgi dzīvnieki un cilvēki. Lai gan meža dzīvnieki saņem orālās vakcīnas, Latvija nav pasargāta no trakumsērgas ievešanas ar suņiem, kaķiem un seskiem. Diemžēl veterinārārsti savās praksēs nereti sastopas ar gadījumiem, kad no Krievijas nelegāli ir tikuši ievesti pret trakumsērgu nevakcināti dzīvnieki. Pietiks ar vienu trakumsērgas inficētu suni, lai Latvija atkal būtu trakumsērgas skarta,» skaidro Viduža.
«Mūsdienās ceļošanas iespējas neierobežo ne cilvēka pārvietošanos, ne infekciju nonākšanu citā kontinentā diennakts laikā, tāpēc pret ziņām par trakumsērgas uzliesmojumu netālajos Krievijas rajonos aicinām izturēties ar ļoti lielu nopietnību,» brīdina Viduža.
Veterināru biedrība aicina visus īpašniekus aplūkot sava suņa, kaķa vai seska dokumentus un pārliecināties, ka termiņš līdz kuram dzīvnieku šogad bija jāvakcinē pret trakumsērgu nav pagājis. «Ja šis laiks ir pagātnē, tad nekavējoties dodieties uz tuvējo veterināro klīniku vai aiciniet veterinārārstu vizītē, lai mīlulis atkal būtu pasargāts no trakumsērgas. Tā nodrošināsiet ne tikai aizsardzību pret trakumsērgu, bet arī izvairīsieties no soda par nevakcinēta suņa turēšanu,» min Viduža.
Ja suns nebūs vakcinēts pret trakumsērgu vai būs nokavēta vakcinācija un tas uzbruks un sakodīs cilvēku, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nr.178, visticamāk, veterinārārsts eitanizēs nevakcinēto dzīvnieku un nosūtīs paraugu laboratoriskai izmeklēšanai trakumsērgas diagnozes noteikšanai.
Savukārt dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs jāsedz visi cietušās personas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un laboratoriskās izmeklēšanas izdevumi, kas saistīti ar darbībām, kuras veiktas iespējamā trakumsērgas gadījuma apkarošanai. Kopējie izdevumi var pārsniegt pat vairākus simtus eiro, informē LVB vadītāja.
Trakumsērgas vīrusa rezervuārs var būt praktiski visu sugu savvaļas zīdītāji, taču biežākie tā izplatītāji Eiropas klimatiskajos apstākļos ir lapsas, jenotsuņi, jenoti, retāk – āpši, caunas, vilki, lūši u.c. dzīvnieki. Slimiem savvaļas dzīvniekiem kontaktējoties ar mājdzīvniekiem notiek arī to inficēšanās un saslimšana ar trakumsērgu, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība. No mājdzīvniekiem visbiežāk saslimst suņi un kaķi.
Cilvēks var saslimt pēc kontakta ar slimu mājdzīvnieku vai slimu meža dzīvnieku ( koduma brūces, sasiekalotas ķermeņa daļas).
Ref: 225.000.103.247