Kopš 16.marta Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau saņēmusi zvanus par pirmajiem septiņiem piekrastē sastaptiem roņu mazuļiem, vēsta pārvalde.
DAP speciālisti līdz pat aprīļa beigām aicina iedzīvotājus, baudot atpūtu piekrastē (īpaši, Rīgas jūras līča piekrastē), būt uzmanīgiem, jo krastā būs izkāpis ne viens vien roņu mazulis.
«Svarīgi atšķirt veselīgus, savvaļā izdzīvot spējīgus ronēnus no tādiem, kuri ir novārguši, dažreiz pat ievainoti un pašu spēkiem vairs nevar izdzīvot. Palīdzība nepieciešama tikai otrajiem. Šādā gadījumā lūgums zvanīt DAP speciālistiem pa tālruni 29198590. Iedzīvotājiem pašiem pludmalē atrastos ronēnus nav ieteicams glābt vai pārvietot,» skaidro DAP.
Aizsardzības pārstāvji uzsver, ka bieži vien liedagā guļošs, vientuļš ronēns cilvēkos raisa līdzjūtību un vēlmi dažādos veidos palīdzēt, taču jāatceras, ka ne vienmēr šāds ronēns ir bezpalīdzīgs. Iespējams, viņš izlīdis no ūdens sasildīties un pagulēt, tādēļ pirmais un būtiskākais priekšnosacījums, atrodot roņu mazuli, ir novērtēt situāciju. «Jāzina atšķirība starp ronēnu, kuram nepieciešama palīdzība, no ronēna, kurš itin labi var izdzīvot arī bez cilvēku iejaukšanās,» norāda DAP Dabas aizsardzības departamenta vecākais eksperts un ilggadējs roņu pētnieks Valdis Pilāts.
Proti, ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu. Savukārt, ja ronēns izskatās novārdzis, nevis vienkārši aizmidzis, vai pat ievainots, jāzvana uz pārvaldi, komentē Pilāts. «Mūsu speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu,» turpina pētnieks.
Lai palīdzētu novērtēt roņu mazuļu stāvokli, DAP visbiežāk apmeklētajās Rīgas jūras līča piekrastes teritorijās ir izvietojusi arī informatīvus plakātus.
Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas. Martā un aprīlī pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem, un līdz Latvijas pludmalei nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem, skaidro DAP.
«Siltās ziemās kā šī, kad Baltijas jūras līci pilnībā neklāj ledāji, roņu mātēm mazuļi jādzemdē ierobežotā platībā uz mazām saliņām, kur burzmā pastāv ļoti augsts risks roņu mazuļus pazaudēt. Šādā gadījumā pēc kāda laika roņu mazuļi, saprotot, ka ir palikuši vieni, dodas jūras ūdeņos meklēt barību un tā rezultātā izklīst pa visu Rīgas jūras līci,» pauž Pilāts.
Pētnieks komentē, ka lielai daļai šādu mazuļu iespējas izdzīvot ir nelielas. «Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukādas slāņa uzaudzēšanai, kas palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot. Tādēļ vēl jo būtiskāk, ieraugot pludmalē mazu ronēnu ar pūkas atliekām, to nedzīt atpakaļ ūdenī – visticamāk tas piekrastē sildās un uzkrāj spēkus,» uzsver Pilāts.
Roņu eksperts arī norāda, ka šajā periodā, pastaigājoties pa pludmali, ļoti būtiski pieskatīt savus četrkājainos draugus, kuri nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. «Pastaigu laikā savus mīluļus ieteicams vest pavadā. Turklāt jāatceras, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru tad var inficēties arī kodējs.»
Patlaban DAP īsteno projektu Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā jeb Dabas skaitīšana.
Projekta ietvaros 2016.gada decembrī ir uzsākta sugas aizsardzības plāna izstrāde arī sugu grupai Roņi. Viens no plāna uzdevumiem ir izvērtēt un izstrādāt ieteikumus pavasarī pludmalē sastopamo roņu mazuļu aizsardzības pasākumiem un uzskaites nodrošināšanai.
Ref:224.000.103.677