«Automašīnu masas ierobežojumi, kas pavasaros tiek uzlikti uz ceļiem ar grants segumu, ir nevis problēmas risinājums, bet gan papildu šķērslis tautsaimniecībai,» savu viedokli pauž Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
Tāpat LDKK biedri skaidro, ka nepieņemot būtiskus lēmumus, lai sakārtotu autoceļus, valstī nav iespējams īstenot Nacionālās attīstības plānā deklarēto ekonomikas izrāvienu, nodrošināt līdzsvarotu reģionālo attīstību un veicināt konkurētspēju.
Konfederācija uzsver, ka patlaban 46 procenti ceļu ar asfalta segumu un 42 procenti ceļu ar grants segumu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, jo ceļu remonti nav bijusi valdības prioritāte. «Joprojām valstī ir pagastu centri, no kuriem līdz lielajām pilsētām var aizbraukt tikai pa grants ceļiem. Neveikto darbu apjoms tikai uz valsts ceļiem ir sasniedzis aptuveni 4,5 miljardus eiro».
LDDK skaidro, ka Latvijas tautsaimniecība slikto autoceļu dēļ pagājušajā gadā zaudēja aptuveni 880 miljonus eiro. «Salīdzinājumam – šī summa ir divas reizes lielāka nekā veselības aprūpes budžets un ir 130 procentu no izglītības budžeta! Slikto un ļoti slikto ceļu radīto zaudējumu samazināšana būtu nozīmīgs atbalsts uzņēmējiem un uzņēmējdarbības attīstībai valstī kopumāun īpaši reģionos un tiktupalielināti ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetos,» turpina LDDK.
«Uzturot apmierinošā kārtībā tikai valsts nozīmes lielos ceļus, bet reģionālo un vietējo ceļu stāvokli neuzlabojot, tiek kavēta uzņēmējdarbība pagastos un mazajās pilsētās,» norāda LDDK.
Viņi uzsver, ka īpaši pavasaros un rudeņos, kad uz asfaltētajiem ceļiem parādās bīstamas bedres, bet grants seguma ceļi kļūst vienkārši neizbraucami, zemnieku saimniecībām, kokapstrādes uzņēmumiem, pārtikas ražotājiem un citiem uzņēmējiem ir apgrūtināta gan izejvielu piegāde, gan gatavās produkcijas izvešana.
Ref:224.000.103.678