Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā (EKL) prezidents Andris Gobiņš.
Viņš norādīja, ka līdz šim tieši ES dalībvalstu līderi ir bijuši tie, kuri visvairāk ietekmēja kopējo ES attīstību, līdz ar to vakardienas dokuments ir «krietni nozīmīgāks un rūpīgāk analizējams» nekā Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera (Jean-Claude Juncker) dažādaji modeļi Baltajā grāmatā.
Gobiņš izteicās, ka deklarācijā ir iezīmēta Eiropas līderu labpatika par labu daudzātruma Eiropas modelim, norādot, ka Eiropa attīstīsies vienoti, bet vajadzības gadījumā tas notiks dažādos ātrumos.
«Tieši tas ir ārkārtīgi būtisks un tālejošs teikums. Manuprāt, tas neatbilst Latvijas interesēm, jo jebkura vairāku ātrumu Eiropas attīstība var nozīmēt dažām valstīm arī periferijas lomu, ne kodola lomu,» viedokli pauž Eiropas aktīvists.
Tāpat Gobiņš sacīja, ka tikko parādīsies grupējumi, kas sadarbosies atsevišķās jomās, būs daudz grūtāk pārliecināt pārējos partnerus par Eiropas fondu idejas saglabāšanu, proti, iestāties par kohēzijas politiku, to, ka bagātākās valstis palīdz nabadzīgākām valstīm savienībā. Pēc viņa domām, šis princips tiktu vājināts ar vairāku ātrumu Eiropas ideju.
EKL prezidents komentēja, ka Latvijai vajadzētu pēc iespējas maksimāli pastāvēt uz to ideju, ka vienota Eiropas attīstība ir tā, kas ir vajadzīga, savukārt vairāku ātrumu ideju vajadzētu izvirzīt kā «formalitāti, kas paliek spēkā, bet reāli netiktu piemērota».
Jautāts par deklarācijā iekļauto norādi uz solidaritāti un vienotību, Gobiņš minēja, ka kopumā solidaritāte kā termins Eiropā tiek izmantots ļoti dažādi. «Deklarācijā ir norāde par ES nākotni un attīstību turpmākajos desmit gados, attiecīgi uzskaitot, kādai tai būtu jābūt. Šajā uzskaitījumā solidaritāte parādās jau citā gaismā – tur tā, piemēram, parādās kopsakarā ar bezdarba apkarošanu,» norāda Eiropas kustības Latvijā prezidents.
BNN vēstīja, ka tikmēr Somijas prezidents Sauli Nīnisti (Sauli Niinistö) un Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) atbalsta «vairāku ātrumu» Eiropu un vērtē to par pieņemamu politikas virzienu. Uzskats tiek pamatots ar to, ka valstis, kuras sadarbosies ciešāk, atstās citām valstīm iespēju pievienoties šim sadarbības modelim.
Kā ziņots, sestdien, 25.martā, ES dalībvalstu līderi Romā parakstīja Romas deklarāciju, kur iekļauta ideja par tā dēvēto vairāku ātrumu Eiropu, ko atbalsta ES lielvalstis Vācija un Francija, bet pret kuru iebilst bloka Austrumeiropas valstis Polijas vadībā, bažījoties par jauna «dzelzs priekškara» radīšanu.
ES dalībvalstu līderi Romā tikās, lai atzīmēto 60.gadadienu kopš Romas līguma parakstīšanas. Romas līgumu 1957.gadā parakstīja sešas Eiropas valstis – Vācijas Federatīvā Republika, Francija, Itālija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga, un tas stājās spēkā gadu vēlāk, 1958.gadā. Ar Romas līgumu tika nodibināta Eiropas Ekonomiskā kopiena un Eiropas Atomenerģijas kopiena.
Eiropas Ekonomiskās kopiena vēlāk pārauga par ES.
Ref:224.000.103.733