Lūgti novērtēt, kā pulksteņa pagriešana par stundu uz priekšu vai atpakaļ ietekmē iedzīvotāju labsajūtu un veselību, piektā daļa (24%) Latvijas iedzīvotāju norāda, ka viņu labsajūtu un veselību ietekmē pozitīvi, atklāj TNS marta beigās veiktais pētījums.
BNN iepriekš vēstīja, ka naktī no sestdienas uz svētdienu, 26.martā pulksten 03.00, notika pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji bija jāpagriež par vienu stundu uz priekšu.
Pētījuma piedalījās iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādot, ka pulksteņa pagriešana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē pozitīvi (7% – noteikti pozitīvi; 17% – drīzāk pozitīvi). Salīdzinoši visbiežāk pozitīvo ietekmi uz veselību atzīst iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem, atklāj pētījumu kompānija Kantar.
Vairāk nekā puse (55%) iedzīvotāju tomēr atzīst, ka pulksteņa pagriešana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē negatīvi (31% – drīzāk negatīvi; 24% – noteikti negatīvi).
Piektā daļa (21%) iedzīvotāju nav snieguši konkrētu novērtējumu.
Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010.gada 26.oktobra Ministru kabineta noteikumi, savukārt Eiropas Savienībā pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku, iepriekš ziņoja ziņu portāls BNN.
Ref: 225.000.103.321