Lisabonas samits iezīmējis abpusēju NATO un Krievijas vēlmi turpināt uzsāktās attiecības. Šis gads varētu būt ļoti būtisks, lai saprastu, vai attiecībās ar Krieviju varēsim panākt kādu progresu, uzskata Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Ir virkne jautājumu, kuros abām pusēm ir ļoti līdzīgi vai pat identiski ieskati – bruņojuma ierobežošana, pretterorisma, pretpirātisma pasākumi utt. Un ir jautājumi, kuros mums ir dažādi viedokļi. Krievijas pārstāvji ļoti koncentrējas uz pretraķešu aizsardzības tematu. Man šķiet, ka viņi cenšas visas attiecības ar NATO pakārtot tieši šim tematam, proti, ja rezultāts būs pozitīvs, tad mēs kopā varēsim darīt arī daudz ko citu. Savukārt no NATO viedokļa pretraķešu aizsardzības temats ir svarīgs, taču tas nav vienīgais, intervijā Latvijas Avīzei atzina Riekstiņš.
Savukārt, vaicāts, vai Latvijai vajadzētu palielināt karavīru skaitu Afganistānā, Riekstiņš atklāja, ka nav par to pārliecināts. Man šķiet, ka šo Afganistānas noregulējumu panākt tikai ar militāriem līdzekļiem nebūs iespējams. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk būs nepieciešams pievērst uzmanību civilai sadarbībai un apmācības procesiem un projektiem. Pirms dažiem gadiem, kad ekonomiskā krīze nebija atstājusi tādu iespaidu uz Latvijas budžetu, valsts aktīvi piedalījās dažādos tieši civilās infrastruktūras izveides projektos. Ja man personīgi būdu jādod rekomendācija par to, ko papildus darīt Afganistānā, tad es ieteiktu izvērtēt tieši civilo sadaļu – instruktoru papildu nosūtīšanu, atgriešanos pie civilajiem projektiem, bet ne vairs fokusēties uz to, ko mēs līdz šim tik daudz darījām, – klasiskās drošības jautājumiem, patrulēšanu. Kā to sabalansēt ar mūsu budžeta iespējām, tie ir jautājumi, par kuriem, protams, jādiskutē Rīgā, tā Riekstiņš.