Deputāti diskusijā uzsver efektīva sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības modeļa lomu mediju vides stiprināšanā, BNN ziņo Saeimas Preses dienests.
Saeimas namā otrdien, 28.martā, diskusijā Latvijas sabiedriskie mediji – stabili demokrātijas pīlāri deputāti, žurnālisti un nozares eksperti analizēja iespējamo sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības modeli, uzsverot efektīva risinājuma lomu mediju vides stiprināšanā.
«Diskusijā aplūkojām sabiedrisko mediju pārvaldības modeļa projektu, kuru Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija piedāvā iztirzāt, lai kopīgās diskusijās ar nozares ekspertiem nonāktu pie modeļa, kas vislabāk piemērots Latvijai,» uzsver komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.
Cilvēktiesību komisijas deputāte Lolita Čigāne norāda, ka ir noiets garš ceļš no salīdzinoši haotiskas izpratnes par to, kas ir nepieciešams, lai stiprinātu mediju telpu un spētu veidot secīgu un pēctecīgu mediju politiku. «Latvijai ir svarīgi spēcīgi sabiedriskie mediji, un tie būs stipri tad, ja būs pilnīgi skaidrs, par kādu mediju politiku esam vienojušies».
«Mēs varam uzrakstīt dažādas koncepcijas, taču Saeimai ir jāpieņem konkrēti likumi un to labojumi, lai tās stātos spēkā. Lai šīs koncepcijas nepaliktu tikai uz papīra un Latvijas simtgadē mēs varētu droši raudzīties nākotnē un runāt par ilgtspējīgiem sabiedriskajiem medijiem, mums ir vajadzīgs jauns likums,» vēsta Čigāne, akcentējot, ka Cilvēktiesību komisija ir gatava pie tā sākt strādāt.
Saeimas Preses dienests BNN vēsta, ka diskusijā klātesošos ar priekšlikumiem sabiedrisko mediju pārvaldības modelim iepazīstināja Laizāne. Kā uzsvēra Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja, viens no galvenajiem reformas mērķiem ir novērst pretrunas un interešu konfliktu, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu (NEPLP) padome pamatā noslogota ar sabiedrisko mediju pārvaldību un nepietiekami uzņemas nozares stratēģisko pārvaldību.
Laizāne akcentēja, ka esošais regulējums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir novecojis. Jautājums par sabiedrisko mediju pārvaldību bija aktuāls jau likuma izstrādes laikā 2009.gadā, taču tolaik Latvijā vēl bija smags pēckrīzes periods un tādēļ sabiedrisko mediju pārvaldībai netika izveidota atsevišķa pārraudzības institūcija.
Meklējot piemērotāko modeli sabiedrisko mediju pārvaldībai, apkopota arī labākā starptautiskā prakse un notikušas vairākas, tostarp starptautiska mēroga, diskusijas. Parlaments ziņo, ka līdz ar jaunu tiesību normu – Sabiedrisko mediju likumu – nepieciešams izveidot jaunu neatkarīgu institūciju – Sabiedrisko mediju padomi –, saglabājot NEPLP kā regulatoru un kompetento institūciju komerciālo elektronisko mediju attīstības jautājumos, diskusijas dalībniekiem akcentēja Laizāne.
Ref:224.000.103.758