Ministru prezidents Māris Kučinskis ir pārliecināts par Jāņa Citskovska spēju uzņemties Valsts kancelejas vadītāja pienākumus, tāpēc jau vienojies par trīs galvenajiem uzdevumiem, kas būtu paveicami tuvāko divu gadu laikā.
Kučinskis otrdien, 4.aprīlī, intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka pirmais un pats svarīgākais uzdevums ir sākto reformu valsts pārvaldē turpināšana, tādējādi izvērtējot visas iespējas valsts pārvaldes stiprināšanai. Tāpat būtu jāveido tāda pārvalde, lai viņā būtu motivācija strādāt, bet svarīgākā esot birokrātijas mazināšana tajā.
«Premjera amatā esmu saskāries ar birokrātiskiem šķēršļiem, kuri varēja nebūt, tādējādi ietaupot laiku, citu darbu paveikšanai,» piebilda Kučinskis.
Savukārt uz jautājumu, kas varētu būt tās grūtības, ar kurām jaunais Valsts kancelejas vadītājs saskarsies, premjers atbildēja, ka visgrūtāk būs panākt rīcību izrunāto jautājumu īstenošanai dzīvē. «Tāpēc galvenais ir spēcīgas komandas veidošana un arī es sniegšu atbalstu, jo spēcīga premjera aizmugure būs nepieciešama,» sacīja Kučinskis.
Jau ziņots, ka valdība otrdien, 4.aprīlī, lems par pašreizējā Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieka Jāņa Citskovska iecelšanu Valsts kancelejas direktora amatā, liecina Kučinska valdības sēdes dienaskārtībā ietvertais rīkojuma projekts.
Premjera rīkojuma projektā uzsvērts, ka Citskovska izglītība, profesionālā kvalifikācija, zināšanas un prasmes atbilst Valsts kancelejas direktora amata aprakstā noteiktajām prasībām.
Citkovskis vēstulē premjeram norāda, ka viņš piekrīt ieņem Valsts kancelejas direktora amatu sākot no šā gada 7.aprīļa.
Kā ziņots, koalīcija pēc partijas Vienotība lūguma pagājušajā nedēļā nolēma uz nedēļu atlikt lēmuma pieņemšanu valdībā par jauno Valsts kancelejas direktoru.
Iepriekš bija paredzēts, ka valdība pēc Kučinska priekšlikuma jau pagājušajā nedēļā būtu lēmusi par Citskovska iecelšanu Valsts kancelejas direktora amatā.
BNN jau vēstīja, ka no 21.marta Valsts kancelejas direktora pienākumus vairs nepilda Mārtiņš Krieviņš. Par viņa aiziešanas iemesliem skaidrojumi netiek sniegti, vien zināms, ka tas noticis pēc Kučinska iniciatīvas.
Tāpat ziņots, ka premjers ceturtdien, 23.martā, žurnālistiem stāstīja, ka patlaban pats izskata dažādus kandidātus Valsts kancelejas vadītāja amatam, lai nebūtu jāizsludina amata konkurss.
Diena norāda, ka Krieviņš amatu pēc «abpusējās vienošanās» pametis pēc premjera aicinājuma. «Es uz šo Māra Kučinska izvēli skatos ļoti veselīgi. Viņš ir vēlēta amatpersona, es tāds neesmu. Premjeram bija tiesības to lūgt,» izteicies Krieviņš.
Savukārt pēc raidījuma Nekā Personīga rīcībā esošās informācijas Valsts kancelejas vadītājs vienošanos par aiziešanu parakstīja, kad bija atgriezies no divu nedēļu atvaļinājuma. Viņu premjers Kučinskis izsauca uz sarunu, kur Krieviņu jau sagaidīja priekšā nolikta vienošanās un noruna, ka šķiršanās iemesli sabiedrībai atklāti netiks. Nesekoja ne kopīgs paziņojums, ne pateicība par darbu, ne ierastās pieklājības frāzes, kā šādās reizēs mēdz būt, norāda raidījumā.
Ref:224.000.103.819