Jau ilgstošu laiku centrālās bankas īsteno monetāro politiku, kuras rezultātā aizņēmumu procentu likmes daudzās attīstītajās valstīs bijušas ļoti zemas. Ieguvēji no šādiem apstākļiem ir ne tikai uzņēmumi un mājsaimniecības, kuru aizņēmumi investīcijām un patēriņam kļuvuši lētāki, bet arī attiecīgo valstu valdības, vēsta Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.
Valdības obligāciju procentu likmju samazinājums atspoguļojies arvien mazākos valsts konsolidētā kopbudžeta (VKKB) procentu izdevumos – 2016.gadā sasniedzot zemāko līmeni kopš ekonomiskās krīzes.
Procentu izdevumu pārmaiņas
Aizņemšanās izmaksas 2016.gadā bijušas par trešdaļu mazākas nekā augstākajā punktā, 2011.gadā (attiecīgi 1,2% un 1,8% no IKP).
Daļu no šī samazinājuma noteica tas, ka IKP izaugsmes temps bijis augstāks par procentu likmi. Tādējādi pie nemainīga parāda apjoma procentu maksājumu attiecība pret IKP mazināsies (līdzīgi kā mājsaimniecībām mazināsies dzīvokļa īres maksas relatīvais slogs, ja ienākumi pieaugs straujāk nekā īres maksa), par Centrālās statistikas datiem skaidro Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas ekonomists.
Vilerts skaidro: «Kopējo procentu izdevumu samazinājumu būtiski ietekmējis arī valdības obligāciju procentu likmju kritums. Lai gan valdības parāds 2016.gadā ir par vienu miljardu eiro lielāks nekā 201. gadā, procentu maksājumi bijuši par 53M eiro mazāki (efektīvā procentu likme zemāka par aptuveni 1 procentu punktu), tādējādi liecinot, ka parāds kļuvis lētāks nevis mazāks.»
Ekonomists norāda, ka jautājums, kā izmantoti budžeta ietaupījumi, kas radušies no zemākiem procentu izdevumiem – interesants bijis vienmēr, taču īpaši aktuāls tas kļūstot situācijā, kad tiek apsvērta iespēja procentu likmes palēnām kāpināt.
«Eiro zonas gadījumā gan vēl ir nedaudz pāragri piesaukt virzību prom no zemajām procentu likmēm. Īpaši paturot prātā to, ka gaidāmās vēlēšanas vairākās eiro zonas valstīs var vairot politisko neskaidrību un visai ātri pasliktināt trauslo ekonomisko izaugsmi. Tomēr situācija citviet pasaulē, kur runas par procentu likmju celšanu realizējušās arī darbos (piemēram, Amerikas Savienotās Valstis (ASV)), liek uzdot jautājumus arī par situāciju Latvijā. Piemēram: kāda ir bijusi zemo procentu likmju ietekme uz Latvijas budžetu? Vai, likmēm augot, nesaskarsimies ar pārmērīgu budžeta deficītu?
Meklējot atbildi uz pirmo jautājumu, Latvijas Bankas ekonomists norāda, ka zīmīgs šķiet 2016.gads, kurā VKKB bilance tiek prognozēta būtiski labāka nekā ierasts redzēt citos pēckrīzes gados, kad budžeta deficīts vidēji pārsniedza 1% no IKP. «Lai gan galējais budžeta bilances rādītājs vēl tiek precizēts, šāda bilances attīstība salīdzinoši zemu procentu izdevumu apstākļos varētu liecināt, ka valdība ietaupījumus no zemiem procentu izdevumiem izmantojusi, lai mazinātu deficītu un tādējādi arī parāda slogu (mazāks deficīts – mazāk jāaizņemas),» viņš skaidro.
«Tomēr, apskatot iepriekšējo gadu statistiku, paveras cita aina,» secina Vilerts. Lai gan procentu izdevumi samazinājušies jau vairākus gadus, budžeta bilancē uzlabojumu redzēt nevarot. Turklāt arī 2017. un 2018.gadā, neskatoties uz turpmāku procentu izdevumu samazinājumu (izsakot % pret IKP), nominālā budžeta bilances prognoze būtiski neuzlabojas. Tādējādi ekonomists secina, ka 2016.gads varētu būt vien izņēmuma gadījums, un ilgākā laika periodā ietaupījumi no zemākiem procentu izdevumiem izmantoti citu izdevumu palielināšanai, ne parāda sloga mazināšanai.
«Jāatzīmē, ka nav viennozīmīgas atbildes, kas ir pareizais ietaupījumu izmantošanas veids. Tas lielā mērā atkarīgs no valsts ekonomiskās situācijas un valdības parāda līmeņa. Tieši tas attiecīgi nosaka, vai fiskālās politikas uzsvars tiek likts uz ekonomikas stabilizēšanu, vai arī uz valdības parāda atmaksājamību (jeb ilgtspēju),» saka Vilerts.
Latvijas Bankas ekonomists norāda, ka procentu izdevumu samazinājums pēc būtības ir salīdzināms ar laimestu, kas, neprasot citu izdevumu griešanu, palīdz uzlabot maciņa saturu (budžeta bilanci), un tādējādi mazinās nepieciešamība pēc tālāka parāda uzkrāšanas.
«Tas nenoliedzami ir izdevīgi visām valdībām un jo īpaši tām, kurām ir augsts parāda līmenis. Tomēr vēlme tērēt uzreiz mēdz būt lielāka, turklāt procentu izdevumu samazināšanās ne vienmēr atspoguļojas labākā budžeta bilancē. Dažkārt ietaupījumu novirzīšana citiem tēriņiem tiek pamatota ar ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztu izaugsmi vēlamajā līmenī,» teikts Latvijas bankas ekonomista ziņojumā.
Vilerts atzīmē: «Tomēr šādā situācijā jāatceras, ka augstāks parāds šodien prasīs arī vairāk līdzekļus tā atmaksai nākotnē. Tādējādi ieguvumiem no valdības īstenotajiem pasākumiem būtu jāatsver izmaksas, kas rodas, atsakoties no parāda samazināšanas.»
Eksperts vēsta, ka tādēļ arī būtiski nošķirt, kādus pasākumus valdība īsteno, «jo atsevišķu investīciju projektu realizēšana vai mērķtiecīgu reformu veikšana no tekošo izdevumu celšanas (piemēram, atlīdzības vai pabalstu formā) atšķiras ne tikai ar ilgtermiņa ietekmi uz izaugsmi, bet arī ar ietekmi uz budžetu,» skaidro Vilerts.
Ref: 225.000.103.540