Lai pilnvērtīgi izmantotu Latvijas aptieku resursus, tiek piedāvāts papildināt atļauto pakalpojumu klāstu, piemēram, ar kosmetologa konsultācijām un vakcinācijas kabineta pakalpojumiem.
Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits uzskata, ka aptieku resursi Latvijā netiek pilnvērtīgi izmantoti: «Aptiekas ir iestādes, kuras var vadīt tikai profesionāli farmaceiti, līdz ar to nav pamata bažām, ka aptiekās atļauto pakalpojumu loka paplašināšana varētu būt bīstama klientiem. Diemžēl pagaidām valsts noteikto ierobežojumu dēļ, atšķirībā no daudzām citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā aptiekas nodarbojas tikai ar zāļu tirgošanu.»
Savukārt Recipe Plus un Mēness aptieku īpašnieka Sentor Farm aptiekas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs norāda, ka Ministru kabineta noteikumi paredz, ka aptiekas drīkst sniegt tikai tādus papildu pakalpojumus kā svara vai ķermeņa masas indeksa, holesterīna un triglicerīdu līmeņa noteikšana, pulsa un asinsspiediena, kā arī glikozes līmeņa noteikšana asinīs ar glikometru. «Visus šos pakalpojumus mēs veicam, turklāt daudzviet bez maksas.»
Viņš uzsver, ka viņu ierosinājums mainīt noteikumus, ļaujot aptiekās darīt vairāk, pagaidām nav atbalstīts. «Mēs piedāvājam atļauto pakalpojumu klāstu papildināt ar kosmetologa konsultācijām, detalizētām farmaceita konsultācijām kā valsts apmaksātu pakalpojumu, vakcinācijas kabinetu piedāvājumu daļā aptieku, kā arī citiem pakalpojumiem, kurus pacienti uzskatītu par nepieciešamiem,» skaidro Juskovecs.
Repharm mērķis ir panākt pēc iespējas lielāku sadarbību starp ārstiem un farmaceitiem, lai jebkura terapeitiskā procesa laikā pacienti tiktu rūpīgi vadīti, aktīvi iesaistoties abiem šiem profesionāļiem. «Svarīgi ir, lai pacienta lēmumā par ārstēšanās izvēli maksimāli piedalītos speciālisti. Tādēļ Mēness aptieka biznesa modelis ir orientēts uz kompetentu un izsmeļošu farmaceita konsultāciju sniegšanu sadarbībā ar ārstiem, nevis iegādāto medikamentu daudzuma atlaidēm,» BNN pauž uzņēmumā.
Tā pat Repharm vadītāji pauž viedokli, ka Latvijā diskusija par aptieku pakalpojumu liberalizāciju ir ievirzījusies nepareizā gultnē, proti, par iespējamu bezrecepšu medikamentu tirgošanu lielveikalos, benzīntankos un citās vietās ārpus aptiekām. «Mēs uzskatām, ka aptieka nav bode, kur var aiziet un nopirkt pēc iespējas vairāk zāļu. Būtībā ikviens medikaments ir inde, ja to lieto nepareizi. Tādēļ stimulēt zāļu lietošanu ar atlaižu kartēm, bonusa punktu uzkrāšanu par katru pirkumu un tamlīdzīgām aktivitātēm nav labi, nemaz nerunājot par medikamentu tirgošanu ārpus aptiekām,» uzsver Juskovecs.
Ref:224.000.103.891