Novirzīt valsts budžetā visu pašvaldību iekasēto nekustamo īpašumu nodokli (NĪN), kas pārsniegs noteikto prognozi, ir kustība nepareizajā virzienā un radīs vēl lielāku kaitējumu iedzīvotājiem kā līdzšinējā sistēma, uzskata Ādažu novada domes priekšsēdētājs vadītājs Māris Sprindžuks.
«Pašvaldības ir tuvāk iedzīvotājiem un labāk izprot lokālo situāciju, pārzina iedzīvotāju vajadzības un novada specifiku,» par pašvaldību funkcijām savu uzskatu pauž deputāts.
Savukārt investīciju banķieris Ģirts Rungainis sacījis, ka «Nauda ienāk tirgū, bet jājautā, kāpēc jāinvestē Latvijā, kas ir vienas pilsētas valsts, kur Rīga stiepjas no Saulkrastiem līdz Tukumam ar stabilu – 1,2 miljonu cilvēku skaitu? Pašlaik NĪ tirgū ienāk paaudze, kas dzimusi pagājušā gadsimta 80. gados, kas tagad pērk īpašumus un uzlabo savu dzīves kvalitāti. Šiem cilvēkiem iepriekš vēl nav bijuši kredīti un viņi nezina, ka nevajag aizņemties. Tas ir dzinulis, kas ir jāizmanto,» teica Rungainis.
Jāatzīmē, ka, pēc deputāta domām, NĪN ir jābūt nodoklim, kas primāri sedz infrastruktūras uzturēšanas izdevumus konkrētajā novadā atbilstoši tā vajadzībām, jo nodokļa maksātājiem ir tiesības saņemt atdevi no veiktajām iemaksām.
Jau šobrīd NĪN ieņēmumi pašvaldībām, kuras ir finansētājas un veic iemaksas izlīdzināšanas fondā, faktiski lielākoties tiek novirzīti un sadalīti uz visu valsti. Piemēram, Ādažu novadā ieņēmumi no NĪN gadā ir aptuveni 1,6 miljoni eiro, kas ir tieši tikpat, cik pašvaldības iemaksas izlīdzināšanas sistēmā – 1,6 miljoni eiro. Savukārt Mārupē, Garkalnē un dažu citu Pierīgas pašvaldību iemaksas izlīdzināšanas fondā ir būtiski lielākas nekā to NĪN ieņēmumi.
Tas nozīmē, ka valsts iejaukšanās pašvaldību makos jau šobrīd ir pārmērīga, un tas nākotnē var iznīcināt jebkādu iedzīvotāju motivāciju maksāt NĪN, jo pašvaldības nevarēs izpildīt savus pienākumus pret iedzīvotāju – nodokļu maksātāju – uzlabojot un uzturot pašvaldības infrastruktūru. Savukārt, nesamaksājot NĪN, iedzīvotājiem pastāv risks zaudēt savu mājokli un var nākties pamest ne vien novadu, bet arī valsti, un tas ir gan pret pašvaldības, gan valsts interesēm.
Turklāt BNN iepriekš norādīja investīcija baņķiera viedokli, ka mērot situāciju Latvijā, jāskatās arī vēsturiskais fons, kas, pēc viņa domām, ir nestabilitāte. «Mēs ejam pa resursu ekonomikas ceļu, vairāk naudas nopelnīts no privatizācijas nevis strādājot pašiem. Mūsu cilvēkiem nav pieredzes, kā investēt līdzekļus tālāk, kā tas ir bijis Lietuvā, Igaunijā – radoši nopelnot nevis spekulējot un izmantojot administratīvos resursus,» tā par iemesliem, kāpēc NĪ tirgū gausi ieplūst vietējais kapitāls,» atzinis Rungainis.
«Uzskatu, ka pareizāk būtu likumā par nekustamā īpašuma nodokli noteikt tiesības Latvijas pašvaldībām piemērot dažādas NĪN likmes,» pauž deputāts.
Ja salīdzina Pierīgu ar citiem Latvijas reģioniem, redzams, ka kadastrālās vērtības apbūves zemes kvadrātmetram valstī var atšķirties pat 1500 reizes, līdz ar to jebkurš mēģinājums veidot unificētu sistēmu ir lemts neveiksmei. Vienīgais risinājums normalizēt NĪN politiku ir pilnībā deleģēt atbildību pašvaldībām, ļaujot tām brīvi noteikt NĪN likmi, atvieglojumus sociālajām grupām vai atlaides apbūves zemei vai mājoklim. Nodoklim ir jābūt samaksājamam un tā pielietojumam – vērstam uz novada iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanu.
Iepriekš ziņots, ka MK neatbalsta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam mājoklim, tā vietā rosinot mazināt kadastrālās vērtības ietekmi uz NĪN aprēķinu. FM ieskatā vienīgā īpašuma atbrīvošana no NĪN nav ekonomiski pamatota. Ministrijā uzskata, ka drīzāk problēmas ar NĪN jārisina, pārskatot kadastrālās vērtības.
Pierīgas pašvaldību vadītāji, izvērtējot esošo situāciju, jau vairākkārt pauduši viedokli, ka NĪN slogs to iedzīvotājiem jau šobrīd ir pārmērīgs un NĪN ieņēmumi būtu jānodala no pašvaldību izlīdzināšanas sistēmas, un tas būtu pirmais solis iedzīvotājiem saprotamas un akceptējamas NĪN sistēmas izveidei, savā uzskatā dalās deputāts.
Jānorāda, ka, lai nodrošinātu samērīgu kadastrālo vērtību un nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, FM atbalsta TM priekšlikumu piemērot 10% pieauguma ierobežojumu kadastrālās vērtības bāzei, dzīvojamajiem īpašumiem samazināt kadastrālo vērtību atbilstības tirgus vērtībām, nepiemērot atkāpes un atvieglotus nosacījumus premium tipa ēkām, kā arī vērtēt kadastrālo vērtību zonējumu atbilstību un sadalījumu.
Ref: 225.000.103.613