Latvijā kūlas ugunsgrēku skaits, balstoties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem, kopš 2014.gada samazinās, taču to proporcija Latvijā ir nemainīgi augsta – vidēji katrs ceturtais ir kūlas ugunsgrēks.
Jāatzīmē, ka kopumā šogad reģistrēti jau 1193 pērnās zāles ugunsgrēki. VUGD bojāgājušo statistikas dati parāda, ka 2017.gadā jau uguns laupījusi 28 cilvēku dzīvības.
Apdrošināšanas sabiedrības Seesam privātpersonu īpašuma apdrošināšanas eksperts Arnolds Linītis norāda: «Kūlas ugunsgrēki – tie ir nopostīti īpašumi, izdeguši lauki un meži, kā arī zaudētas dzīvības. Vidēji Latvijā gadā notiek 2 500 kūlas ugunsgrēku, kuros izdeg 3 798 ha. Tas ir gandrīz līdzvērtīgs apjoms tādu Latvijas pilsētu kā Valmieras un Rēzeknes kopējai platībai.»
Pieejamie VUGD dati par pēdējiem gadiem liecina, ka vislielākais kūlas ugungrēku skaits konstatēts 2014.gadā, kad degšanas platības, salīdzinot ar 2013.gadu, pieauga pat dubultā apjomā. Kopš 2014.gada vidējā degšanas platība kopumā ir samazinājusies, taču republikas pilsētās (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera, Ventspils) tā turpina pieaugt.
Kūlas degšanas platības vislielākās ir bijušas Jelgavā un Daugavpilī, bet novados – Rugājos, Ciblā, Baltinavā un Aknīstē.
Seesam 2016.gadā par ugunsgrēku radītajiem zaudējumiem ir izmaksājusi atlīdzības 242 000 eiro apmērā. Kā norāda Seesam eksperts Arnolds Linītis, sabiedrībā lēnām veidojas izpratne par īpašumu apdrošināšanas lomu un iedzīvotāju interese par to ir augoša. «Kūlu aizdedzināt var jebkurš, pat garāmgājējs, kurš izmet izsmēķi. Šādos gadījumos vienīgā iespēju pasargāt sevi no finansiālajiem zaudējumiem ir apdrošinot savu īpašumu,» norāda eksperts.
Ref:224.000.225.