Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20.brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.
Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels.
«Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu,» paskaidro eksperte.
Cik lieli esam un kā augam?
Latvijas iedzīvotāju skaits pasaules iedzīvotāju kopskaitā ir vien aptuveni 0.026%, turklāt tam ir tendence sarukt, norāda LB ekonomiste. Turpinot, viņa saka: «Taču Latvijas pienesums pasaules iekšzemes kopproduktā (IKP) pēc atšķirīgiem datiem svārstās starp 0.037% (Pasaules Bankas novērtējums 2015. gadam un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vērtējums 2016.gadam) un 0.042% (ANO novērtējums 2015. gadam). Arī tas nav daudz. Tomēr vidēji viens Latvijas iedzīvotājs rada lielāku vērtību nekā vidēji viens pasaules iedzīvotājs. Un, šādi mērot, Latvijas iedzīvotājs ir arī vidēji turīgāks.»
Turklāt, ja raugāmies uz to, cik ļoti Latvija ir pārstāvēta pasaules tirdzniecībā (ārpus savas valsts pārdoto preču vērtībā), tad mūsu valsts daļa pasaules eksportā svārstās ap 0.07%. Turklāt 2016.gadā Latvijas tirgus daļa pasaulē ir pat nedaudz augusi salīdzinājumā ar 2015.gadu (1.attēls). Latvija arī spēj palielināt tirgus daļu pasaulē straujāk nekā atsevišķas valstis ar augošu iedzīvotāju skaitu.
Daļēji tas raksturo spēju ģenerēt eksporta ienākumus, taču, iespējams, «centība» nebūtu tik liela, ja daudzu resursu trūkums neliktu tos importēt. Tāpat kā, ja pelnītspējas nodrošināšanai un izmaksu mazināšanai uz katru saražoto vienību nebūtu nepieciešams ražot pēc iespējas lielāku apjomu, t.i., audzēt darba ražīgumu. Un mazā tautsaimniecībā darbojoties, ražot lielu apjomu drīzāk spēj tieši eksportētājs, datus komentē Paula.
«Gan uzņēmuma, gan valsts spēju kāpināt tirgus daļu nereti uzskata par vienu no konkurētspējas mērauklām. Tam, kā veicināt tirgus daļas palielināšanos, ir vairākas receptes. Viena no tām, īpaši gadījumā, ja starptautiskā tirgū tiek piedāvātas salīdzināmas preces, ir rast veidus, kā organizēt ražošanu tā, lai būtu iespējams mazināt izmaksas uz vienu produkcijas vienību,» par tirgus konkurētspēju komentē Paula.
Jāatzīmē, ka Latvijas eksporta daļa pasaules preču tirgū 2016.gadā nedaudz pieauga, bet tuvākajos tirgos – Eiropas Savienības (ES) valstu vidū – tā auga pat straujāk, par 5.7% (2. attēls). Turklāt šajās valstīs eksporta daļa auga uz konkurētspējas efekta rēķina, un ne tik daudz tādēļ, ka Latvija būtu palielinājusi eksportu uz tām valstīm, kuru imports kopumā audzis (tirgus efekts) vai preču grupās, kuru imports ES valstīs vairāk audzis (produkta efekts).
Vai sociālā politika var līdzēt radīt sajūtu, ka dzīve iet uz augšu?
Sociālā progresa indekss ir augsts valstīs, kurās ir ļoti attīstītas sociālās politikas, piemēram, Skandināvijā. Tomēr sociālie izdevumi paši par sevi neveicina laimes sajūtu, atsaucoties uz datiem, saka eksperte.
«Pirmkārt, to tērēšanai ir jāgūst ieņēmumi nodokļu veidā. Protams, patērētājam var rasties sajūta, ka, maksājot lielus nodokļus, no budžeta daudz var prasīt pretī, palīdz, tomēr sociālā politika pati par sevi radusies kā mehānisms, kas aizlāpa iespējamos caurumus. Sociālo politiku eksistences iemesls var būt gan sabiedrības nespēja veidot uzkrājumus visām vajadzībām dēļ, gan vēlme vienādot kādu pakalpojumu pieejamību, pat ja patērētājs tos neizmantotu,» atzīmē Paula.
«Te vienmēr pastāv vieta diskusijai par valsti kā naktssargu un to, cik ļoti tā iejaucas cilvēka dzīvē, piedāvājot sava veida apdrošināšanas mehānismu,» min eksperte.
Eksperte norāda, ka 6.attēls rāda, ka, lai cik labi Latvija izskatītos pasaules mērogā, tuvākajā reģionā – ES valstu vidū – Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi ir zemāka nekā vairākumā ES valstu, kā arī sociālais progress ir krietni agrīnākā fāzē. Tas vēlreiz apliecina, ka šo vērtējumu saturs ir visai rietumniecisks (t.i., šajā attēlā vairs nav Āfrikas un Āzijas valstu, uz kuru fona Latvija izskatītos pavisam citādi).
Turklāt sakarība ar pieejamajiem sociālajiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju arī ir samērā cieša. Varbūt ne tādēļ, ka laimes sajūtu radītu atkarība no sociālās sistēmas, bet gan tādēļ, ka lielākas sociālā budžeta iespējas liecina par augstāku kopējo ienākumu līmeni, no kura to iespējams izveidot, secina Paula.
Ref: 225.000.103.717