YIT Celtniecība vadītājs: Latvijai jāatmet viena gada skatījums

Teorētiski būvniecības nozarei vajadzētu attīstīties gadu pēc tam, kad valsts uzrādījusi pozitīvu IKP. Šā brīža signāli liek domāt, ka tas varētu notikt šā gada otrajā pusē, līdz ar to būvniecība varētu atjaunoties jau nākamajā gadā, biznesa ziņu portālam BNN atzīst SIA YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

Svarīgākie notikumi Jūsu pārstāvētajā nozarē pēdējā laikā?

Pirmkārt, ir sācis atdzīvoties nekustamo īpašumu tirgus, un lai arī izaugsme ir mērena, tā tomēr iezīmē stabilus tempus. Otrkārt, atsākusies fizisko personu kreditēšana, kas vēl pirms dažiem gadiem bija pilnībā apstājusies. Treškārt, aktivitāte vērojama investoru vidū, kas jau strādā Latvijā vai te ienāk pirmo reizi. Kā viena no jomām ir tirdzniecības centru attīstība, kurus no nulles būvē vadošie tirgus dalībnieki – gan Maxima, gan Rimi, kā arī tādi uzņēmumi, kam iepriekš strauja ķēdes paplašināšana ar jauniem veikaliem nebija raksturīga, piemēram Prisma.

Aktivitātes rādītājs ir arī ekskluzīvo dzīvokļu tirgus, kas pēdējā laikā piedzīvo „atkusni“ prioritārajos tirgos, tādos kā Rīgas centrs un Jūrmala. Varētu pat teikt, ka šajā segmentā investoriem drīz vairs nebūs ko piedāvāt. Pēdējos mēnešos atsevišķos rajonos sakustējies arī zemes tirgus. Rosība pamatā vērojama pilsētas centrā, kur investori meklē zemes gabalus ar jau gatavu dzīvokļu tehnisko projektu vai vismaz skiču projektu. Tāpat zemes tirgus kļūst aktīvāks Jūrmalā, kamēr interese par pārējām teritorijām vēl mostas. Jebkurā gadījumā visi nosauktie signāli ir pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka krīzes smagākais posms ir aiz muguras.

Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu?

Jā, diemžēl būvniecības nozarē kvalificēti darbinieki ir deficīts. Ir noteikti sektori, kur trūkst sezonālie speciālisti, piemēram, saistībā ar Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi un siltināšanas projektiem vasarā nepietiek atbilstošas kvalifikācijas darbinieku. Otra aktuāla problēma ir inženiertehniskie projekti, kas saistās ar pilsētu un ciematu ūdenssaimniecību rekonstrukciju, un kur darbinieku trūkums saasinās vasarā.

Kad Jūsu uzņēmums varētu sasniegt pirmskrīzes rādītājus?

Lai arī tirgū aizvadītajos gados bija vērojams kritums, uzņēmumam ir izdevies turpināt iesāktos projektus. Tā pērn sākam jauna mājokļa kompleksa būvniecību Ķīpasalā, savukārt šobrīd uzsākts darbs pie vidējās klases projekta Ziepniekkalnā. Šogad plānojam vēl jaunu projektu attīstību, līdz ar to mums ir izdevies tirgus kritumu izmantot uzņēmuma jaudu kāpināšanai, lai pie straujākas tirgus atveseļošanas būtu konkurētspējīgi.

Kopumā teorētiski būvniecības nozarei jāattīstās gadu pēc tam, kad valsts ir uzrādījusi pozitīvu IKP. Šā brīža signāli liek domāt, ka tas varētu notikt jau šā gada otrajā pusē, līdz ar to nākamajā gadā atjaunosies būvniecība, savukārt 2013. gadā atgriezīsies vidējie pirmskrīzes rādītāji. Protams, tie nebūs buma laika skaitļi, bet gan stabila izaugsme.

Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Uzlabojumi likumdošanā tiek īstenoti, taču visai kūtri. Gribētos redzēt lielāku iniciatīvu un reālu procesu iekustināšanu. Kaut arī aizvadītie gadi ir bijis piemērots laiks, lai savestu kārtībā robus ar būvniecību saistītajā likumdošanā, šis laiks nozares sakārtošanai nav ticis izmantots.

Lielākā problēma nenoliedzami ir sarežģītais nozares regulējums un būvnoteikumi, kas nekādā veidā nav pievilcīgi investoriem. Latvijā, atšķirībā no citām valstīm, ir ļoti sarežģīts un laikietilpīgs būvniecības uzsākšanas process, jo tehniskā projekta izstrādes gaitā ir virkne starpetapu, no kuriem katrs atsevišķi prasa ilgu saskaņojumu dažādās valsts un pašvaldību institūcijās. Tas ir viens no sliktākajiem rādītājiem ES, jo citviet līdzīga apjoma darbi aizņem divas līdz trīs reizes mazāk laika.

Kā vēl nopietnu darba lauku redzu iepirkuma likumā, kur joprojām ir atrodami dažādi zemūdens akmeņi.

Vai atbalstāt Latvijas pievienošanos eirozonai? Kā tas ietekmēs Jūsu uzņēmuma darbību?

Latvija ar pievienošanos ES faktiski ir izdarījusi savu izvēli, un eiro ieviešana būtu tikai loģisks solis. Raugoties no valstiskā viedokļa, ir divas būtiskas lietas. Pirmkārt, līdz ar eiro ieviešanu visos sektoros samazināsies izmaksas, kas saistītas ar valūtu riskiem, kas ir ieguvums. Otrkārt, visu laiku jāpatur prātā eirozonas valstīm noteiktās prasības, kas ir neatņemama eiro ieviešanas sastāvdaļa.

Domāju, ka ilgtermiņā eiro ieviešana būs pozitīvs pagrieziens. Eiro noteikti ir labs signāls investoriem, jo vienota valūtas zona un ekonomiskā telpa stimulēs jaunu investoru interesi par Latviju un Baltijas reģionu. Arī biznesa vide jutīs ietaupījumu darījumos, kur šobrīd ir valūtas konvertācijas izmaksas.

Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku?

Visi biznesa vidē strādājošie ir vienisprātis – lielākā problēma ir tā, ka nodokļu politika nav prognozējama. Diemžēl izmaiņas nodokļu politikā jauna gada sākumā nāk gandrīz pēdējā brīdī, turklāt izmaiņas nevar izslēgt arī kalendārā gada laikā.

Vērtējot nekustamo īpašumu nozari, sistemātiska nekustamā īpašuma nodokļa celšana nav labs signāls ne tirgum kopumā, ne investoriem. Lai arī princips pēc būtības ir pareizs – nodokļu slogu pārcelt no darba spēka uz patēriņu – tieši nodokļu neprognozējamība ir tā, kas liedz šo procesu vērtēt pozitīvi. Ne mazāk būtisks ir fakts, ka biznesa vidē un sabiedrībā kopumā ir zudusi ticība iekasētās nodokļu naudas mērķtiecīgam un pareizam izlietojumam.

Kā vērtējat Latvijas konkurētspēju pasaulē un kas būtu jādara tās paaugstināšanai?

Pirmkārt, jāsaņem skaidrs signāls par investīciju atbalstu ražošanai. Otrkārt, ja gribam būt patiešām konkurētspējigi, tad jābūt efektīvai ražošanai ar zemām ražošanas izmaksām un normālām algām. Treškārt, Latvijai jāatmet viena gada skatījums, bet jānāk klajā ar ilgtermiņa vīziju, kas neliktu tērēt resursus un enerģiju lietās, kuras var novērst ar elementāru plānošanu. Ceturtkārt, joprojām mazs un efektīvs valsts aparāts ir mērķis, kas praktiskā dzīvē tā arī nav sācis darboties.

Vai līdzšinējā valsts pārvaldes sektora konsolidācija bijusi pareiza un pietiekama?

Nepamet sajūta, ka valsts bremzē savu funkciju analīzi un pārskatīšanu. Pieļauju, ka ir virkne funkciju, no kurām valsts sektors varētu atteikties, to realizāciju uzticot privātajam sektoram un tā ietaupot krietnas summas. Tāpat līdz galam nav skaidrs, kāpēc nodokļu izmaiņas tiek acīmredzami attiecinātas uz jomām, kurās administratīvi vieglāk šo nodokļu iekasēšanu valstij ir veikt, nevis uz tām, kur, iespējams, fiskālais efekts būtu lielāks, bet – pirms tam gan būtu jāsakārto pats iekasēšanas veids.

Kādās jomās jūs redzat brīvu nišu budžeta samazināšanas iespējām?

Mehāniska naudas griešana un nodokļu celšana ir vieglākais ceļš budžeta caurumu lāpīšanai, savukārt politiskā griba vajadzīga, lai īstenotu ilgtermiņā akūti vajadzīgās strukturālās reformas.