Novērtējot galvenos faktorus, kas Latvijas videi nodara vislielāko kaitējumu, vairums rīdzinieku (53%) uzskata, ka būtiskākais vides drauds ir transporta izplūdes gāzu radītais piesārņojums, ar ko ikdienā jāsaskaras pilsētā, atklāj jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.
Taču šāds viedoklis atšķiras no iedzīvotāju domām Latvijas reģionos, kuri ar intensīvu satiksmi sastopas ievērojami retāk. Iedzīvotāji reģionos atzīst, ka lielākas bažas saskata sadzīves ķīmijas un atkritumu radītajā piesārņojumā.
Tāpat iedzīvotāji vērš uzmanību arī uz citiem būtiskiem faktoriem. Vidzemnieki (31%) saskata lielu kaitējumu izšķērdīgā dabas resursu izlietošanā, rīdzinieki (28%) – rūpniecības radītajos izmešos, taču aptaujātie Zemgalē (36%) un Kurzemē (33%) uztraucas par problēmām lauksaimniecības ražošanas procesos, kur izmantotie pesticīdi un citas ķīmiskas vielas apdraud apkārtējo vidi.
Vidzemnieki šķiro atkritumus, rīdzinieki taupa resursus
Lai saudzētu vidi, iedzīvotāji ikdienā visbiežāk šķiro atkritumus. Izrādās, ka atkritumu šķirošanā visaktīvākie ir tieši vidzemnieki, no kuriem vairāk nekā puse (52%) norāda, ka ikdienā rūpējas par savu atkritumu šķirošanu, tikmēr rīdzinieki šajā ziņā ir nedaudz slinkāki (32%). Tā vietā rīdzinieki vides saudzēšanas nolūkos biežāk taupa elektroenerģijas, ūdens un citus resursus (42%), kā arī cenšas biežāk pārvietoties ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu (32%).
Izvērtējot citas populārās vides saudzēšanas aktivitātes, iedzīvotāji Rīgā (23%) un Zemgalē (30%) labprāt piedalās gan publiskās, gan individuālās talkās. Arī vidzemnieki nereti pievienojas talciniekiem (25%), taču tikpat bieži arī rūpējas par dažādu iepakojumu un materiālu vairākkārtēju izmantošanu (25%). Savukārt iedzīvotāji Latgalē (22%) uzskata, ka vairāk jārūpējas par patēriņa samazināšanu, tāpēc ikdienā cenšas samazināt tādu produktu un preču iegādi, bez kurām var iztikt.
Vidzemnieki, zemgalieši un latgalieši saskata perspektīvas atjaunojamo energoresursu izmantošanā
Kā liecina pētījums, ja iedzīvotāju rīcībā būtu kāda fonda līdzekļi, kurus varētu brīvi ieguldīt vides aizsardzībā, vairums iedzīvotāju tos investētu Latvijas mežu un Baltijas jūras aizsardzībā. Taču izvērtējot citas iespējas, iedzīvotāju viedokļi dalās. Rīgā (28%) un Kurzemē (30%) iedzīvotāji uzskata: lai uzlabotu Latvijas vides situāciju, naudu būtu nepieciešams ieguldīt cilvēku informēšanā un izglītošanā. Savukārt iedzīvotāji Vidzemē (44%), Zemgalē (34%) un Latgalē (38%) perspektīvas naudas ieguldīšanas iespējas saskata atjaunojamo energoresursu izmantošanas attīstīšanā.
Izvērtējot, kādas videi draudzīgas tehnoloģijas Latvijā kopumā būtu ieviešamas, iedzīvotāji vienbalsīgi apstiprina jaunu atkritumu pārstrādes tehnoloģiju nepieciešamību. Tāpat par vajadzīgām vidzemnieki (49%) un kurzemnieki (42%) atzīmē kvalitatīvas ūdens attīrīšanas sistēmas. Aptaujātie Zemgalē (49%) un Latgalē (47%) vēlreiz piemin nepieciešamību pēc atjaunojamo enerģijas resursu ieguves vietām, taču rīdzinieki (39%), lai cīnītos ar izplūdes gāzu radīto piesārņojumu, attīstītu kvalitatīvas gaisa monitoringa un attīrīšanas sistēmas.
Ref:224.000.103.1043