Latvijā šobrīd augstākās izglītības iestāžu klāsts ir ļoti plašs, ikvienam studēt gribētājam ir iespēja izvēlēties starp 19 valsts augstskolu un 15 privāto augstskolu piedāvātajām studiju programmām, divreiz vairāk studentu nosliecas par labu pirmajam variantam.
Aptaujājot studentu skaita ziņā līderpozīcijas ieņemošo augstskolu pārstāvjus, valsts augstskolu pārstāvji uzsver, ka priekšrocības, ko viņi spēj piedāvāt studentiem salīdzinājumā ar privātajām augstskolām, galvenokārt ir budžeta vietas, augošā infrastruktūras kvalitāte, kā arī augstā mācību kvalitāte, ko nosaka augstie iestājpārbaudījumu kritēriji un mācību process. Neskatoties uz to, ka Rīgas Stradiņa Universitātes sociālajās programmās valsts nepiešķir budžeta vietas, visas grupas ir nokomplektētas un par studentu iztrūkumu nesūdzās, atzīstot, ka studenti maksā par kvalitāti. Daudavpils universitātes studiju prorektora Ināra Kaminska uzsver, ka privātajās augstkolās galvenokārt ir viens virziens – sociālās zinātnes, tādēļ gan Daugavpils universitāte, gan citas valsts universitātes spēj veiksmīgi konkurēt tirgū, piedāvājot ļoti plašu programmu spektru, piebilstot, ka lielākā daļa valsts augsstkolu ir ar senām tradīcijām – akadēmiskā vide ir vieta, kur jāveidojas skolām. Plašā programmu spektra priekšrocībām piekrīt arī citu valsts augstskolu pārsāvji. Latvijas Lauksaimniecības universitāte mācību prorektors–Arnis Mugurēvičš uzsver, ka dažās programmās, kā piemēram mežu nozarē LLU ir monopols.
Savukārt privātās augstskolas, kā piemēram Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas, Transporta un sakaru institūta un Biznesa Augstskolas Turība pārtsāvji uzsver vairāku valodu plūsmu – mācības ir iespējams apgūt gan latviešu, angļu, kā arī TSI – krievu valodā. BA Turība pārstāve uzsver, ka būtisks aspekts ir mazākā varas distance, elastība, kā arī vieglākā pieeja pie vadības. Tomēr privātās augstkolas skaidri apzinās arī savus mīnusus, kā vienu no lielākajiem uzsverot nespēju piedalīties Eiropas projektos, tieši tamdēļ, ka nav valsts augstskola. Tomēr RSEBAA studiju kvalitātes vadītāja atzīst, ka salīdzinoši ar valsts augstskolām, ir daudz vieglāk piesaistīt ārzemju vieslektorus un nodrošināt mācības svešvalodās. Nelielo valsts budžeta vietu skaitu, salīdzinājumā ar valsts ausgtskolām, kur šajā mācību gadā 30% no studentiem mācās budžeta grupā, augstskolas kompensē ar piešķirtām mācību atlaidēm un stipendijām. Savukārt TSI ir noslēgusi līgumu ar uzņēmējiem, kuri konkursa kārtā izvēlas studentus, kuriem apmaksā mācības un vēlāk pieaicina strādāt savā uzņēmumā, tādējādi sekmējot gan mācību kvalitāti, gan novēršot privāto augstskolu negatvo iezīmi.
Mācību maksa aptaujāto augstskolu bakalaura programmās svārstās no 960 – 1 370 latiem gadā privātajās augstskolās un 680 – 1100 valsts augstskolās. Augstskolas uzver, ka tiek maksāts par kvalitāti, ko visas augstksolas vērtē kā augstu, tiesa gan iestāšanās kritēriji ir atšķirīgi. Privātās augstskolas studentu grupas lielā mērā veido atbilstoši pietiekumu skaitam, kā arī dodot studentiem pārbaudes laiku, savukārt valsts augstskolas veic lielāku studentu atlasi. Šis ir viens no būtiskākajiem aspektiem, privātajām augstskolām konkurējot ar valsts augstskolām.
Neskatoties uz to, ka Izglītības ministrijas dati liecina, ka pērn pirmo reizi ir notikusi strauja studējošo skaita samazināšanās 10.2% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, augstskolas krasu studentu skaita samazināšanos nav novērojušas, akcentējot vien to, ka valsts ekonomiksās situācijas dēļ, studenti aizvien vairāk pretendē uz valsts budžeta vietām vai privāto augstskolu piedāvātajām atlaidēm. Izglītības ministrijas apkopotie dati liecina, ka Latvijā ir 492 studenti uz 10 000 iedzīvotājiem. Tas vairāk nav viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā un pasaulē, kā tas ir bijis visus iepriekšējos gadus.
Studējošo kopskaita samazinājums ir noticis pamatā uz studējošo skaita samazinājuma rēķina nepilna laika maksas studijās valsts augstskolās (-24,9%) un nepilna laika studijās privātajās koledžās (-25,5%). Studējošo skaits valsts augstskolās un koledžās pilna laika studijās pat ir nedaudz pieaudzis (attiecīgi par 0,6% un 8,4%), ko uzsver arī augstskolu pārstāvji, akcentējot faktu, ka ekonomisko apstākļu dēļ, vecāki savus bērnus sūta mācīties pilna laika klātienē, apzinoties, darba tirgus šaurās robežas. Turklāt ir jāņem vērā, ka privātajās augstskolās un koledžās 80% no studējošajiem studē vienā izglītības tematiskajā grupā – sociālās zinātnes, un šī attiecība pēdējo 6-8 gadu laikā praktiski nav mainījusies, tā vēsta Izglītības ministrijas apkopoti dati par 2009./2010. mācību gadu.
Tomēr aptaujātās augstskolas atzīst, ka pieprasītas ir ne vien sociālās zinātnes, tostarp sabiedriskās attiecības, audiovizuālie mediji un uzņēmējdarbība, bet arī medicīna, inžinierzinātnes un datorzinātnes, uzsverot, ka pieprasījums pieaug tām zinātnes nozarēm, kuras konkrētajā gadā valsts definē, kā nepieciešamas. LLU mācību prorektors Mugurēvičš uzskata, ka uzņēmējiem pirms sūdzēties par speciālistu neesamību, ir jāaparāda, ka profesija ir pelnoša un uz attīstību orientēta, tas mudinās jauniešus apgūt konkrēto specifiku.
nu jā – nav jau variantu. Tomēr prestižs šķiet valsts skolām augstāks nekā prviātajām.
tas tā vismaz pagaidām
Es arī studēju valsts augstskolā,privātajā vieglāk, bet pēc nostāstiem pēc tam strādājot ir jūtams zināšanu trūkums.
Viva la valsts augstkolas!
Gaudeamus igitur!
ārpus LU ārzemēs vispār šķiet neko neatzīst. tā kā privātas augstskolas ir tāds lokāls prieks.
man gan radās iespaids, ka tieši otrādi – privātajām, jo tur var nemācīties, ka tik maksā