Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.
Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā «spot» cena Latvijas cenu apgabalā bija 36,22 eiro par megavatstundu, bet nedēļu iepriekš tā bija 31,26 eiro par megavatstundu.
Nord Pool Lietuvas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā «spot» cena arī bija 36,22 eiro par megavatstundu, kamēr pirms nedēļas tā bija 31,3 eiro par megavatstundu.
Tāpat Igaunijas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā «spot» cena bija 36,22 eiro par megavatstundu pretstatā 31,16 eiro par megavatstundu nedēļu iepriekš.
AS Latvenergo pavēstīja, ka pagājušajā nedēļā joprojām saglabājās sezonai netipiski vēsi laika apstākļi, kas būtiski veicināja elektroenerģijas cenu kāpumu, Baltijas valstīs tai vidēji pieaugot par 16%.
«Bez klimatiskajiem apstākļiem cenu kāpumu Baltijā veicināja arī elektroenerģijas cenu pieaugums pārējos Nord Pool biržas tirdzniecības reģionos, kas saistīts ar ierobežoto lētākas elektroenerģijas importa pieejamību, proti, uz laiku tika slēgta Somijas atomstacija, kā arī vienlaikus saglabājās ierobežots pieejamās elektroenerģijas apmērs pārvadei no Polijas, Kaļiņingradas un Baltkrievijas,» skaidroja energokompānijas pārstāvji.
Līdz ar to otro nedēļu pēc kārtas palielinājās vietējās izstrādes apmērs Baltijas valstīs – par 26% (līdz 508 gigavatstundām (GWh)). Latvijā pieaugums bija par 11% (līdz 188 GWh), Igaunijā – par 38% (līdz 266 GWh), bet Lietuvā – par 30% (līdz 55 GWh). Latvijā būtisks kāpums elektroenerģijas izstrādē bija Rīgas TEC, kāpinot saražotās elektroenerģijas apmēru par 78% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu un sasniedzot nepilnas 35 GWh, kas ļāva ierobežot elektroenerģijas cenu pīķus.
Pagājušajā nedēļā pieaudzis arī Daugavas hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apmērs, saražojot nepilnas 116 GWh elektroenerģijas.
Savukārt elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs pagājušajā nedēļā kāpis par 1%, sasniedzot 487 GWh. Latvijā kāpums bija par 2% (līdz 137 GWh), Lietuvā – par 3% (līdz 192 GWh), bet Igaunijā bija kritums par 2% (līdz 158 GWh).
«Kopumā Latvijai un Igaunijai izdevies saglabāt pozitīvu patēriņa un izstrādes bilanci, Latvijai saražojot par 37% vairāk elektroenerģijas, nekā patērēts, bet Igaunijai saražojot par 68% vairāk elektroenerģijas, nekā patērēts. Lietuvā gan saražoti tikai 28% no valstī patērētā elektroenerģijas apmēra,» informēja Latvenergo.
Ref:224.000.103.1074