Krievijas valstij daļēji piederošā informācijas pakalpojumu sniedzēja Rostelekom pārtvertās IP (Internet Protocol) adreses nepieder DNB Bankai, pavēsta bankas valdes loceklis, viceprezidents un operacionālās darbības direktors Intars Sloka, komentējot iepriekš medijos izskanējušo informāciju.
BNN iepriekš vēstīja, ka raidījums Nekā personīga noskaidrojis, ka pagājušajā trešdienā, 3.maijā, notikusi apjomīga zādzība, kuras sekas vēl neviens tā īsti nespēj aplēst. Runa ir par Krievijas valstij daļēji piederošo informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēju ROS-telekom. Tam esot izdevies pārtvert datus no vairākām bankām. Starp tām arī esot arī divas no Latvijas.
Savukārt Sloka norāda, ka medijos ir izskanējusi nekorekta informācija par Rostelekom iespējamo datu pārtveršanu no divām Latvijas bankām, tostarp no kredītiestādes, kura nodēvēta par DNB Nord, kas ir kādreizējais DNB Bankas nosaukums. Ar nosaukumu DnB NORD Banka banka strādāja līdz 2011.gada novembrim un kopš tā laika šāda nosaukuma kredītiestāde Latvijā nepastāv.
«Vēlamies norādīt, ka ir izskanējusi nekorekta informācija. Proti, minētās IP adreses pieder nevis DNB Bankai, bet gan citam uzņēmumam, kas, pēc publiski pieejamas informācijas, ir medijos minētā Krievijas valsts sakaru operatora Rostelekom sadarbības partneris. Tā kā konkrētās IP adreses DNB Banka neizmanto, nav iespējams, ka šajā gadījumā trešās puses būtu ieguvušas ar mūsu klientu norēķinu kartēm saistītus datus,» teica Sloka.
Nu jau arī Norvik Banka, kura bija minēta kā viena no tām bankām, kuras iesaistītas datu pārtveršanās, informē, ka bankas dati tiek šifrēti un ielaušanās nav konstatēta. Norvik Banka turpina darbu ierastajā režīmā, ziņo bankas pārstāvis.
26.aprīlī uz piecām līdz septiņām minūtēm Rostelekom panācis, ka visi darījumi, kurus veica vairākas bankas, slepus pārvirzīti caur Krieviju. Krievijas valstij piederošajam uzņēmumam, visticamāk, esot izdevies piekļūt pie stratēģiski svarīgas informācijas par šo banku darbību, ko varētu izmantot nākotnē, plānojot lielāka apmēra uzbrukumus, iepriekš vēstīja raidījuma Nekā personīga.
Vienlaikus bankas apgalvojušas, ka nekādi dati no tām neesot nozagti, jo visas darbības tiekot šifrētas. Tomēr interneta drošības sargi atzīmējuši – «pat ja šifra atslēga nav atlauzta, tik un tā iegūtā informācija ir ļoti noderīga, ja nākotnē tiek gatavots kāds apjomīgs uzbrukums. Tas esot līdzīgi kā pirms kaujas izpētīt apvidu un noskaidrot, kur pretiniekam salikti lielgabali un cik daudz tā armijai ir kaujas lidmašīnu. Zinot šo informāciju, iespējams izplānot uzbrukuma mērogu, taktiku un mērķus,» norādījis informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Vairis Teivāns.
Pēc ekspertu secinātā, iespējams, notikušais ir tikai tests. Pretējās puses reakcija ļauj pēc tam Krievijas dienestiem pētīt, cik ātri un ar kādām metodēm iespējamais uzbrukums pamanīts un kuras ir nosacītā pretinieka vājās vietas.
Ref: 225.000.103.788