Ministru kabineta sēdē valdība atbalstīja sociālo partneru priekšlikumus un jaunas nodokļu politikas īstenošanu, ņemot vērā koalīcijas partneru izvirzītos nosacījumus veselības, izglītības un drošības finansējuma nodrošināšanai, ziņo Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).
Kopš pagājušā gada Latvijas Darba devēju konfederācija kopā ar sadarbības partneriem strādāja pie jaunas vidējā termiņa nodokļu politikas izstrādes, iesaistoties vairākās darba grupās, diskutējot ar ekspertiem un dažādu nozaru pārstāvjiem, lai rastu risinājumu jaunai nodokļu sistēmai. Reformas mērķis ir samazināt darbaspēka nodokļus, mazināt sociālo nevienlīdzību un padarīt Latvijas nodokļu sistēmu vienkāršu, nepārprotamu un konkurētspējīgāku, uzsver konfederācijas pārstavji.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: «Viens no priekšnoteikumiem, pēc kura vadījāmies lēmumu pieņemšanā attiecībā uz nodokļu reformu – tai jābūt konkurētspēju veicinošai. Atbildīgi izstrādāta nodokļu politika var kļūt par pamatu ekonomiski attīstītai Latvijai vietējā un starptautiskā mērogā. Mums ir būtiski tieši tagad saprast savu lomu Latvijas nākotnes veidošanā. Jādod nepieciešamais impulss, lai caur eksportu, investīcijām un uzņēmējdarbības attīstību veicinātu valsts izaugsmi un sabiedrības labklājību.»
Viņa uzsver, ka svarīgi, lai katrs ministrs apzinātos savu nozīmi reformas izstrādes gaitā un sniegtu simtprocentīgu atdevi un atbalstu līdz pat brīdim, kad sagatavotā nodokļu reforma tiks virzīta apstiprināšanai Saeimā.
Lai celtu uzņēmumu konkurētspēju un nodrošinātu investīciju pieaugumu, reforma paredz ieviest 0% likmi reinvestētajai, nesadalītajai uzņēmumu peļņai jeb atlikto uzņēmuma ienākuma (UIN) nodokli, kas tikai peļņas sadales brīdī būs 20%.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) tiek pazemināts. Tiek ieviesta 20% likme iepriekšējo 23% vietā, skaidro LDDK.
«Reformas ietvaros arī turpmāk iedzīvotāju ienākuma nodoklim tiek saglabāti attaisnotie izdevumi, nosakot kopējo limitu. Kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem un ziedojumiem politiskām partijām maksimālais apmērs būs 600 eiro gadā, bet ne vairāk kā 50% no taksācijas gada apliekamā ienākuma,» turpina skaidrot konfederācijas pārstavji.
Viņi uzsver, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, minimālā darba alga 2018.gadā paredzēta 430 eiro, neapliekamais minimums mazo algu saņēmējiem 250 eiro, atvieglojums par katru apgādībā esošo personu 250 eiro, kā arī nepaliekamais minimums pensionāriem 250 eiro, kas līdz 2020.gadam tiks palielināts līdz 300 eiro.
Veselības nozares finansējumu plānots pakāpeniski paaugstināt līdz 4% no iekšzemes kopprodukta 2020.gadā.
«Joprojām saglabāsies iespēja veikt ziedojumus sabiedriskā labuma organizācijām 10% apmērā no uzņēmuma iepriekšējā gada peļņas vai 3% apmērā no veiktajām VSAOI. Tiek paredzēts, ka pašvaldību kopējie nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju veidos 19,5% no kopbudžeta nodokļa ieņēmumiem.Nodokļu reformu iecerēts īstenot, ievērojot nosacījumu, ka strukturālā budžeta deficīts nepārsniegs 1,6%,» sola LDDK.
Ref:224.000.103.1135