Neraugoties uz Saeimas vairākuma lēmumu izbeigt valsts amatpersonu algu publicēšanu internetā, 12.Saeimas deputāts Ints Dālderis ir iesniedzis paplašinātu likumprojekta priekšlikumu, kas paredz reformas finanšu budžeta līdzekļu publiskumu, teikts izsūtītajā ziņojumā.
Dālderis min, ka likumprojekts paredzēts tāpēc, lai sekmētu atklātību un nodokļu maksātāju naudas izlietojuma caurskatāmību.
Viņš rosina arī to, ka būtu nepieciešams publiskot ne tikai amatpersonu, bet visu valsts un pašvaldību darbinieku atlīdzību globālajā tīmeklī.
Grozījumi paredzēti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 3.lasījumam, paredzot reformēt budžeta finanšu līdzekļu publiskumu, kas izmaksāti algās, rosinot publicēt tīmeklī ne vien amatpersonu, bet visu valsts un pašvaldību darbinieku atlīdzību.
2017.gada 11.maijā Saeima 2.lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, paredzot izslēgt normu, ka valsts iestādēm ir pienākums savās mājas lapās publicēt amatpersonām izmaksāto atalgojuma summu līdz ar amatu, vārdu un uzvārdu. Priekšlikumu iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kuras priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S) plenārsēdē uzstāja, ka norma svītrojama, jo likums deleģē Ministru kabinetam (MK) noteikt amatpersonu atlīdzības publiskošanas kārtību.
Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92.pantā paredz, ka turpmāk valsts tiešās pārvaldes iestādes, kā arī pastarpinātās pārvaldes iestādes, piemēram, pašvaldību, brīvostu, augstskolu, zinātnisko institūtu iestādes publicēs arī visu darbinieku atalgojumu, minēts Dāldera ziņojumā.
«No labas pārvaldības skatu punkta nav atšķirības starp iestādes amatpersonas un iestādes darbinieka algas publiskošanu, pašreizējā situācija ir diskriminējoša, jo šī informācija nevar būt ierobežotas pieejamības,» uzskata deputāts.
Savukārt sabiedrība par atklātību – Delna vērš uzmanību, ka normai, ko plānots izslēgt, līdzvērtīgs regulējums vēl nav pieņemts. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pārejas noteikumi nosaka, ka MK līdz 2017.gada 1.oktobrim jāizdod noteikumi par amatpersonu atalgojuma un personu uzskaites sistēmu. Pašreiz MK noteikumi neparedz sistēmas publiskošanu, tāpēc pastāv risks, ka informācija par konkrētām amatpersonām izmaksātajām summām no 2018.gada 1.janvāra plašākai sabiedrībai vairs nebūs pieejama.
Delna norāda arī to, ka, lai saglabātu atklātības standartus, svarīgi, ka atalgojuma sistēmā ir iekļauts vārds un uzvārds, un informācija ir publiski pieejama. Šāda kārtība ir skaidri noteikta Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92.panta otrajā daļā, kuras svītrošanu atbalsta deputāti. Likuma norma, kā fundamentāls princips, būtu atstājama spēkā, neskatoties uz to, kādi MK noteikumi tiktu pieņemti tuvākā vai tālākā nākotnē.
Turpretī Dālderis norāda, ka izvirzītais priekšlikums neattiecas uz tiem, kuru atlīdzība nav izpaužama atbilstoši likumam Par valsts noslēpumu, piemēram, Satversmes aizsardzības birojā nodarbinātajiem, tas neskar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) atlīdzības publicēšanu, jo minētā likuma 92. pants regulē iestādes, savukārt NBS nav iestāde.
Dāldera piedāvātā reforma paredz, ka informācija iestādes mājaslapā atrodas desmit gadus. Likumprojekts paredz publiskot aprēķināto nevis izmaksāto atalgojumu: Ministru kabineta noteikumi Nr.171 kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā nosaka, ka publicē izmaksai aprēķināto atalgojuma summu jeb rīcībā esošo ienākumu pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas (neto alga), savukārt valsts amatpersonas deklarācijās publicēta alga pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas un darbinieka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļas atrēķināšanas (bruto alga), skaidro Dālderis.
Turpinot, viņš saka, ka rezultātā, ievērojot nodokļu aprēķināšanas atšķirības, dažādus atvieglojumus un neapliekamo minimumu, izmaksātais atalgojums vispār nesniedz priekšstatu par attiecīgajam amatam noteikto atalgojumu.
Delnas direktors Jānis Volberts pauž, ka publiski pieejami dati par amatpersonu atalgojumu padara valsts pārvaldi atklātāku un atbildīgāku nodokļu maksātāju priekšā un sekmē uzticību iestādēm. Iespēja novērtēt, vai iestādes sniegums ir atbilstošs darbinieku atalgojumam un, vai atalgojums atbilst darba pienākumiem, rada sabiedrībā pārliecību par nodokļu maksāšanas jēgu. Ja nav iespējas izsekot, kā tiek tērēta nodokļu nauda, zūd motivācija tos maksāt.
Ref: 225.000.103.856