Pērnā gada pēdējā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 1,5%. Gandrīz divas trešdaļas (64,5%) iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 68,9%, bet sieviešu – 60,7%.
Kopumā valstī bija nodarbināti 950,4 tūkst. cilvēku (53,6% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 3,9% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības). Gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pārskata ceturksnī ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2009.gada 4.ceturksnī attiecīgi 932,6 tūkst. cilvēku un 52,2%), bet samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (2010.gada 3.ceturksnī bija 960,4 tūkst. cilvēku un 54,2%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Nodarbināto iedzīvotāju kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu, attiecīgi 50,7% un 49,3%.
Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Gandrīz pusei (47,6%) iedzīvotāju minētajā vecuma grupā būtiskākais bija darba samaksa.
2010.gada 4.ceturksnī Latvijā bija 193,8 tūkst. darba meklētāju jeb 16,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā ir samazinājies, gan salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 229,4 tūkst. cilvēku, to īpatsvars bija 19,7%, gan salīdzinot ar 2010.gada 3.ceturksni (attiecīgi 210,2 tūkst. cilvēku un 18,0%). Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 18,5% un 15,3%. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis 2010.gada 4.ceturksnī valstī bija 14,4%.
Nedaudz vairāk nekā puse (107,3 tūkst. cilvēku jeb 55,4%) no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies par 37,3 tūkst. Esošajā ekonomiskajā situācijā saglabājas liels skaits to darba meklētāju, kuriem ir darba pieredze. 2010.gada 4.ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 173,3 tūkst. jeb 89,4% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 196,4 tūkst. cilvēku un 85,6%.
2010.gada 4.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 628,7 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir palielinājies par 0,7%.
2010.gada 4.ceturksnī nedaudz vairāk kā divas piektdaļas (44,3%) no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem veidoja pensionāri, katrs trešais (30%) bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs desmitais (10,5%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, savukārt katrs trīspadsmitais (7,7%) bija ilgstoši slimojošs vai invalīds.
Valstī tādu cilvēku, kuri zaudējuši cerības atrast darbu, bija 55,6 tūkst. (8,8% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita). Salīdzinot ar 2009.gada 4.ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir palielinājies par 11,4 tūkst.
aktīvie jau aizbrauc