Pārāk bieži mēs aizmirstam, ka veiksmīga uzņēmuma pamatā ir izglītots un ieņemtā amata pienākumu pildīšanā kompetents cilvēks. Tādēļ, jo vairāk tiks piedomāts pie cilvēkresursu attīstības, piedāvājot un pieņemot izglītības un pieredzes gūšanas iespējas, jo ātrāk mēs spēsim runāt par ekonomikas izrāvienu jau kā sasniegto rezultātu nevis nosprausto mērķi, par ekonomikas izaugsmes stagnācijas iemesliem saka Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Andris Deniņš.
Profesors min, ka izaugsme, protams, sākas ar izglītību. «Ja papētām jaunākos Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par valsts iedzīvotāju izglītības līmeni, redzam, ka augstāko izglītību visā valsts teritorijā vidēji ir ieguvis vien katrs ceturtais valsts iedzīvotājs. Tātad ļoti lielai iedzīvotāju daļai, kas veido vietējo darba tirgu, nav augstākās izglītības.»
Tas liecina par lielu zemas kvalifikācijas darbinieku skaitu sabiedrībā, kā arī par nepietiekamo iedzīvotāju motivāciju izglītoties un celt savu profesionālo līmeni. To, cik būtiska katra cilvēka nākotnē var būt ikviena zināšanu vai prasmju papildināšanas iespēja, svarīgi apzināties jau skolas solā, norāda Deniņš.
Viņš vēsta arī to, mūsdienās ir pietiekami daudz iespēju sevi pilnveidot: «Runājot par ekonomikas attīstību, bieži pieminam konkurētspējīgam darbiniekam nepieciešamās kvalitātes – valodu zināšanas, matemātikas zināšanas, kopējo darba pieredzi. Cerot pievērst jaunatnes uzmanību, vēlos norādīt, ka mūsdienās ir tiešām daudz dažādu iespēju savas profesionālās sagatavotības celšanai – gan valsts izglītības iestāžu piedāvātās, gan, piemēram, Eiropas Savienības piedāvātās, gan nevalstisko organizāciju rīkotie pasākumi. Ik gadu jaunieši var pieteikties stipendijām svešvalodu apgūšanai vai iespējai gūt izglītību ārzemēs.»
Turpinot, viņš saka: «Tās ir ne tikai jaunas un vērtīgas zināšanas, bet arī dzīves pieredze, ko jaunie cilvēki gūst, šos izaicinājumus pieņemot. Tā, piemēram, joprojām, līdz 2. jūnijam, ir iespēja pieteikties Japānas valdības stipendijām četru veidu programmās: pētniecības, augstākās izglītības, tehniskās izglītības un profesionālās izglītības. Katrā no programmām viens gads paredzēts intensīvai japāņu valodas apguvei. Nevienam nav noslēpums, cik nozīmīgas uz globālas ekonomikas fona ir austrumu valstis, līdz ar to uzskatu, ka šādas iespējas noteikti ir jāizmanto.»
Turklāt profesors atzīmē kā vēl vienu problēma, ar ko saskaras darba devēji, ir nepietiekams eksakto zinātņu speciālistu skaits. Sašutumu un kārtējo diskusiju sabiedrībā izraisīja pērnā gada centralizēto eksāmenu rezultāti, kad 12. klases skolēniem matemātikas eksāmenā vidēji izdevās sasniegt tikai 36,2% rezultātu. Šīs tendences pašlaik novedušas, piemēram, pie būtiska informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu trūkuma, norāda profesors.
Vienlaikus IT nozare arvien attīstās, un labi apmaksātas, perspektīvas vakances paliek neaizpildītas. Aktuālie Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa dati rāda, ka Latvijā ir viens no zemākajiem IT speciālistu īpatsvariem nodarbinātībā: vidēji 2,2% salīdzinājumā ar 3,5% Eiropas Savienībā. Tāpat dati rāda, ka Latvijā dzīvojošajiem ir nepietiekams pamata digitālo prasmju līmenis, jo tās apmierinošā līmenī piemīt vien 50% iedzīvotāju, saka Deniņš.
Ref: 225.000.103.865