Ekonomisti: pieaug bezdarbnieku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu

Jautājums par to, kad makroekonomisko datu pozitīvā virzība sāks atspoguļoties nodarbinātības un darba samaksas pieaugumā, kļūs arvien aktuālāks. Tomēr atbilde nebūs rodama īstermiņā – iespējas tikt pie darba palielināsies pakāpeniski un tad, ja šīs problēmas risināšanā aktīvi iesaistīsies valdība, norāda ekonomisti.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Arvien vairāk iezīmējas krīzes negatīvās sekas jeb tas, ka pieaug to darba meklētāju skaits, kuri ir ilgstoši bez darba. Darba tirgus attīstības perspektīvas liecina, ka to kvalifikācija pamazām zudīs, jo vērojamais ekonomiskās aktivitātes pieaugums nespēs radīt darba vietas pietiekamā apjomā un atbilstošajās profesijās, lai krasi retinātu darba meklētāju rindas.

No valdības nodarbinātības politikas instrumentu efektivitātes būs atkarīgs tas, cik veiksmīgi risināsies šie jautājumi. Ekonomikas struktūra krīzes laikā būs mainījusies un attiecīgi darbiniekiem būs nepieciešamas jaunas prasmes un zināšanas. Tā kā līdzšinējie pasākumi bezdarbnieku apmācībā ir saskārušies ar kritiku, lielāka pretimnākšana būtu jāsniedz darba devējiem, piemēram, nodokļu veidā, lai tiem būtu lielāka ieinteresētība tiem nepieciešamo darbinieku apmācībā.

Savukārt to bezdarbnieku skaits, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, turpinās pieaugt.

DnB NORD bankas ekonomists Pēteris Strautiņš:

Darba meklētāju īpatsvars Latvijā vairs nav augstākais Baltijā, Lietuvā tas ir nedaudz augstāks, taču situācija neuzlabojas tik strauji un pārliecinoši kā Igaunijā. Ja gada sākumā atšķirība starp Latvijas un Igaunijas bezdarba līmeni bija 0,6 procentpunkti, tad gada beigās jau bija 3,3 procentpunkti.

Bezdarbam kopumā samazinoties, diemžēl ilgstošo darba meklētāju skaits pārsniedzis 100 tūkstošus un virzās uz augšu. Iepriekšējā gada laikā bijis mazāk atlaisto, bet tiem, kurus šāds liktenis tomēr piemeklējis, atrast citu darbu ir bijis vieglāk. Tajā pat laikā no darba tirgus aprites ilgstoši izkritušajiem atgriezties kļūst arvien grūtāk.

2011.gadā nodarbinātības kāpums noteikti turpināsies. Arvien vairāk sāk šķist, ka IKP pieauguma temps ceturkšņa griezumā šogad būs straujāks nekā 2010.gadā, kad tas vidēji bija ap 1%. Taču arī tad, ja šī prognoze piepildīsies, tas vēl nenozīmē, ka arī nodarbinātība augs ātrāk nekā pērn. Patlaban vairāk attīstās nozares, kas agrāk bija atstātas novārtā un nebija populāras arī jauniešu profesijas izvēlē, tāpēc tagad jau sāk izjust darbinieku trūkumu. Šādos apstākļos darba devēji būs spiesti produkcijas izlaidi vairāk palielināt uz investīciju, nevis cilvēku piesaistes rēķina.

Ekonomika atkopjas, taču tālākas nākotnes izaugsmes pamatus pamazām izskalo demogrāfija, kā arī ilgstošas zemas ekonomiskās aktivitātes radīta aiziešana no darba tirgus, kas var būt neatgriezeniska. Tāpēc ekonomikā turpinās sacensība ar laiku — vai spēsim ekonomisko aktivitāti atjaunot pietiekami strauji, pirms tiek zaudēts ilglaicīgas izaugsmes potenciāls.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Izslēdzot sezonālu ietekmi, nodarbināto cilvēku skaits 4.ceturksnī palika gandrīz nemainīgs. Līdz ar ekonomiskās aktivitātes izaugsmi sagaidāms, ka lēns nodarbinātības kāpums šogad turpināsies. Neskatoties uz diezgan straujo darba meklētāju īpatsvara samazināšanos, jaunas darba vietas tiek radītas ļoti lēni un tikai atsevišķās nozarēs. Piemēram, uzņēmumu nodarbinātības gaidas apstrādes rūpniecībā pieaug. Savukārt valsts pārvaldē apsvērta darbinieku skaita samazināšana par 10%.

Diemžēl šķiet, ka tik ļoti nepieciešamās reformas profesionālajā un augstākajā izglītībā ir iestrēgušas. Vēlreiz jāatgādina, ka, lai gan tas tieši nepalielina nodarbinātību, bet kvalitatīva un pieejama izglītība dod iespēju bezdarbniekiem pārkvalificēties un iegūt nepieciešamās un tirgū pieprasītās zināšanas un prasmes, kas savukārt palīdz pēc tam atrast darbu. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka nozaru struktūra mainās un daudziem bezdarbniekiem ir jārada iespēja mainīt nozari, lai atrastu jaunu darbu.

Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova:

Kaut arī ekonomiskās atveseļošanās tendences Latvijas ekonomikā ir ļoti nevienmērīgas, ekonomisko rādītāju uzlabošanās darba tirgū ir būtisks signāls tam, ka Latvijas ekonomika pārvarējusi recesiju.

Tomēr šis fakts pats par sevi nekādā gadījumā nenozīmē automātisku atgriešanos pie treknajos gados sasniegtajiem zema bezdarba un augošas nodarbinātības rādītājiem. Tieši otrādi – ir jau iezīmējušies jauni izaicinājumi: strukturālās problēmas darba tirgū, augsts jauniešu bezdarbs, augstskolu absolventu nereti vāja sagatavotība u.c.. Tādējādi, bezdarba samazināšanās potenciāls Latvijā pie pašreizējās nodarbinātības politikas un situācijas izglītības jomā ir visai ierobežots.