Šā gada četros mēnešos AS Sadales tīkls ir reģistrējusi 187 būvniecības, lauksaimniecības, mežizstrādes u.c. saimniecisko darbu veicēju izraisītus elektrotīkla bojājumus, radot elektroapgādes uzņēmumam zaudējumus 69 tūkstošus eiro apmērā.
Uzņēmums vēsta, ka 80 reizes tikuši sarauti gaisvadu elektrolīniju vadi, 23 reizes bojāti gaisvadu elektrolīniju balsti, 39 reizes rakšanas darbu laikā bojātas kabeļu līnijas un 46 reizes ar tehniku vai vizuāli bojātās virszemes būvēs – transformatoru apakšstacijas, kabeļu un elektroenerģijas uzskaites sadalnes.
«Diemžēl šādai nevērīgai un bezatbildīgai rīcībai var būt traģiskas sekas, jo, tehnikai saskaroties ar elektroapgādes infrastruktūru, letālu elektrotraumu var gūt gan tehnikas vadītājs, gan citas personas, kuras tuvojas šai notikuma vietai,» ziņo uzņēmuma pārstāvji.
Turklāt šādi neprognozējami elektrotīkla bojājumi būtiski ietekmējot AS Sadales tīkls ikdienas darbu, jo darbiniekiem ir jāpārtrauc plānotie elektrotīkla uzturēšanas un uzlabošanas darbi un jādodas uz šīm notikumu vietām, lai pēc iespējas ātrāk novērstu apdraudējumu sabiedrībai un atjaunotu klientu elektroapgādi.
Lai atjaunotu elektrotīklu, uzņēmumam nepieciešami papildu resursi un jāveic piespiedu elektroapgādes atslēgums klientiem, kas apdzīvotās vietās un pilsētās ietekmē no vairākiem simtiem līdz pat tūkstošiem lietotāju. Šogad šādi saimniecisko darbu veicēju izraisītie elektrotīkla bojājumi ir radījuši AS Sadales tīkls zaudējumus 69 tūkstošus eiro apmērā, ziņo uzņēmums.
Plānojot darbus gaisvadu elektrolīniju tuvumā, ikvienam jāievēro Aizsargjoslu likums, kas nosaka, ka elektrolīniju aizsargjoslās nedrīkst strādāt ar tehniku, kas ir augstāka par 4,5 metriem no zemes virsmas. Gadījumos, ja saimnieciskos darbus nepieciešams veikt elektrolīnijas aizsargjoslā ar tehniku, kuras augstums pārsniedz 4,5 metrus, plānotie darbi jāsaskaņo ar AS Sadales tīkls, jo šādās situācijās iespējams organizēt elektrolīnijas atslēgumu.
Uzņēmums aicina par plānotajiem darbiem uzņēmumu informēt vismaz vienu mēnesi pirms darbu uzsākšanas, jo tā uzņēmums var plānot optimālu elektrotīklu darbību un nepieciešamības gadījumā brīdināt klientus, kuriem dēļ šāda elektrolīnijas atslēguma tiks pārtraukta elektroenerģijas piegāde.
Drošības noteikumi jāievēro arī plānojot zemes rakšanas darbus, jo kabeļu elektrolīniju bojājumi visbiežāk rodas nesaskaņotu rakšanas darbu laikā, kā arī neievērojot darbu veikšanas tehnoloģiskās un drošības prasības, kas liecina par paviršu darba kultūru.
Jānorāda, ka pirms rakšanas darbu uzsākšanas svarīgi zināt, kādas inženierkomunikācijas atrodas plānotajā rakšanas darbu vietā, jo, turpinot plānveidīgu gaisvadu elektrolīniju rekonstrukciju un pārbūvi kabeļu līnijās, mainās ne vien kopējais kabeļu līniju apjoms, bet arī to atrašanās vieta. Turklāt, palielinoties pazemes inženierkomunikāciju īpatsvaram, saimniecisko darbu veicējiem vienlaikus jāpaaugstina rakšanas darbu izpildes kvalitāte, stingri ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības un saņemot nepieciešamos saskaņojumus, BNN vēsta uzņēmumā.
Pat nedaudz mehāniski bojājot kabeļa ārējo apvalku, tajā var iekļūt ūdens, kas sabojā izolāciju un izraisa īsslēgumu un elektroapgādes traucējumus klientiem.
Tāpat šāds kabeļu līnijas bojājums var izsaukt paaugstinātu spriegumu, kas, savukārt, var izraisīt papildu bojājumus gan AS Sadales tīkls elektrotīklā, gan sabojāt klientu elektroiekārtas. Ikvienam ir jāatceras, ka saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir aizliegts veikt zemes rakšanas darbus ar tehniku tuvāk par 1 metru no kabeļu līnijas, bet mežos tuvāk par 1,5 metru. Veicot zemes rakšanas darbus dziļāk par 30 centimetriem, darbu veicējam ir jāsaņem AS Sadales tīkls rakstiska atļauja, kā arī rakšanas darbi jāsaskaņo vietējās pašvaldības būvvaldē.
Aizsargjoslu likumā noteiktās prasības ir jāievēro visiem inženierkomunikāciju turētājiem, tostarp arī pašvaldību uzņēmumiem, kuri ikdienā veic pašvaldības komunikāciju uzturēšanas darbus, uzsver uzņēmums.
Ref: 225.000.103.906