Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas šobrīd vērojams virknē uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecības un Informāciju un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos, BNN komentē Ekonomikas ministrijā (EM).
Lai šo problēmu risinātu īstermiņā, EM izstrādājusi un ceturtdien, 18.maijā, saskaņošanai nodevusi sarakstu ar profesijām, kurās šobrīd vērojams būtisks darbaspēka trūkums un kurās varētu piesaistīt ārvalstu speciālistus, piemērojot atvieglotus nosacījumus.
Ministrija norāda, ka profesiju sarakstu veidoja izmantojot rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu, identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu, kā arī prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.
Vienlaikus EM uzsver, ka saraksts veidots tā, lai izvairītos no situācijas, ka darba devēji piesaista zemu izmaksu darba spēku no trešajām valstīm ar mērķi samazināt vidējo atalgojumu konkrētajā specialitātē vai nozarē.
Profesiju sarakstā iekļauto speciālistu piesaistei tiks piemēroti atvieglojumi, ja nodarbinātais vēlēsies saņemt Eiropas Savienības (ES) zilo karti – minimālais atalgojums nedrīkstēs būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu Latvijā reiz koeficients 1,2 (pašreizējā koeficienta 1,5 vietā). Kā arī citos gadījumos – ārvalstnieku varēs piesaistīt vakancei, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēta vismaz desmit darba dienas (pašreizējā prasība – ne mazāk kā mēnesi).
«Paredzams, ka izsniegto darba atļauju skaits būtiski nepalielināsies, jo primāri atvieglojumi vērsti uz to, lai tiktu paātrināts termiņuzturēšanās atļauju un darba atļauju noformēšanas process ārzemniekiem, kurus plānots nodarbināt konkrētajās specialitātēs, sniedzot iespēju darba devējiem ātrāk piesaistīt nepieciešamos speciālistus,» skaidro EM.
Šobrīd virknē pasaules valstu izstrādātas speciālas programmas inovatīvas uzņēmējdarbības veicēju piesaistei no ārvalstīm, tai skaitā astoņās ES dalībvalstīs (Dānijā, Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē, Francijā, Īrijā, Itālijā, Spānijā). Par nodomiem ieviest līdzīgas programmas ir paziņojušas arī Somija, Igaunija, Slovākija, Portugāle un Lietuva.
Lai palielinātu darba tirgus efektivitāti, EM plāno ilgtermiņa pasākumus vietējā darbaspēka piedāvājuma uzlabošanai, kas sevī ietvertu darba ņēmēju apmācības nozarēs iztrūkstošajās profesijās. Līdz 2021.gadam plānots paaugstināt kvalifikāciju vairāk kā 24 000 inženieriem, ražošanas iekārtu operatoriem, tehniķiem, programmētājiem darba ņēmējiem.
BNN jau ziņoja, ka šī gada 2.februārī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, tostarp arī vairākus Ekonomikas ministrijas sniegtos priekšlikumus ar mērķi atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem nodarbinātajiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās ar būtisku darbaspēka trūkumu.
Ref:224.000.103.1223