Par spīti uzskatam, ka vairums gados jaunu cilvēku kāro pēc darbavietas galvaspilsētā, jauniešu vidū valda pretējs viedoklis – 40% vēlētos strādāt tuvāk savai dzīvesvietai, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) maijā veiktā aptauja. Taču aptaujas dati atklāj, ka, pēc iedzīvotāju domām, uzņēmēji baidās algot jauniešus bez iepriekšējas darba pieredzes. Visvairāk par to ir pārliecināti iedzīvotāji Kurzemē (90%) un Latgalē (88%).
Aicinot iedzīvotājus dalīties ar savu pieredzi par to, kā viņi ieguvuši savu pirmo darbavietu, katrs trešais (35%) atzina, ka pirmo darbavietu palīdzējuši atrast draugi, paziņas vai ģimenes locekļi. Teju tikpat bieži (32%) aptaujātie arī uzņēmušies iniciatīvu paši un pirmo darbavietu ieguvuši, par darba iespējām interesējoties pie potenciālajiem darba devējiem.
Kā liecina rezultāti, tieši rīdzinieki (36%), meklējot darbu, visbiežāk lūguši palīdzību draugiem, paziņām un ģimenes locekļiem, bet vidzemnieki (45%) un zemgalieši (41%) vairāk iniciatīvu uzņēmās paši, interesējoties par darba iespējām pie potenciālā darba devēja. Tikai retais darbu ieguva ar mācību iestādes starpniecību (9%) vai piesakoties vakancēm, kas izvietotas sludinājumu portālos (13%).
Vaicājot, kādi iedzīvotājiem ir bijuši lielākie šķēršļi pirmās darbavietas meklēšanā, respondenti Rīgā (51%) un Kurzemē (44%) norāda, ka viņiem piedāvāta pārāk zema darba samaksa. Aptaujātajiem Vidzemē (33%) un Zemgalē (39%) traucējis pieredzes trūkums, bet Latgalē (40%) bijusi pārāk niecīga darbu izvēle. Tāpat vairums Vidzemē (32%), Zemgalē (34%) un Latgalē (32%) dzīvojošo atzīst, ka dzīvesvietas apkārtnē vienkārši neesot bijis darba, kas licis meklēt iespējas citā pilsētā.
Neskatoties uz nosauktajām grūtībām, lielākā daļa (32%) iedzīvotāju atzīst, ka savu pirmo darbavietu, sākot no meklēšanas brīža, ieguvuši jau vienas nedēļas laikā, turklāt visveiksmīgāk tas izdevies tieši Vidzemē (37%) dzīvojošajiem. Salīdzinoši bieži aptaujātie darbu atraduši arī pēc divām nedēļām (16%) vai mēneša (21%). Bet ievērojami retāk (9%) darba meklējumiem bija jāvelta ilgāks laiks, piemēram, pusgads vai gads.
NVA direktore Evita Simsone norāda: «Ja jaunietim patstāvīgi neizdodas atrast darbu, viņam jānāk uz NVA filiāli, jāreģistrējas un jāsaņem mūsu speciālistu atbalsts. Katram jaunietim tiks noteikti tieši viņam nepieciešamie nodarbinātības vai apmācību pasākumi, kas sekmēs viņa iekļaušanos darba tirgū. Pateicoties ESF projekta Jauniešu garantijas atbalstam, daudzi jaunieši ir veiksmīgi uzsākuši darba dzīvi. Piemēram, pēc pasākuma Pirmā darba pieredze jaunietim pabeigšanas jau drīzumā pastāvīgā darbā iekārtojas 90% jauniešu.»
Noskaidrojot, kas, pēc iedzīvotāju domām, jauniešiem būtu jādara, lai veicinātu savu konkurētspēju tirgū, par būtiskāko aptaujātie norāda personīgo īpašību izkopšanu – patstāvības, atbildības, mērķtiecības, komunikācijas un citu prasmju attīstīšanu (85%), taču neiztikt arī bez valodu apguves (62%). Izvērtējot citus būtiskus faktorus, iedzīvotāji Vidzemē (34%), Latgalē (30%) un Zemgalē (22%) piekrīt, ka jāizmanto iespējas iesaistīties brīvprātīgajā darbā, kas ļauj uzkrāt vērtīgu pieredzi. Taču aptaujātie Rīgā (28%) un Kurzemē (28%) uzskata, ka jauniešiem jādodas ārzemju apmaiņu braucienos, kas paplašina gan redzesloku, gan veiksmīgāk ļauj apgūt svešvalodas.
Pētījums tika veikts 2017. gada maijā sadarbībā ar pētījuma aģentūru RAIT, tajā piedalījās 700 respondentu vecumā no 16 līdz 65 gadiem.
Ref: 225.000.103.920