Zemkopības ministrija nodevusi sabiedriskajai apspriešanai grozījumus koku ciršanas noteikumos, kas var novest pie Latvijas mežu pastiprinātas izciršanas un vēl lielāka spiediena uz mežu dabas vērtībām, BNN ziņo Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) pārstāvji.
Apspriešanai nodotie grozījumi ietver galvenās cirtes caurmēra samazināšanu, t. i., atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus, un kailciršu atļaušanu piejūras priežu mežos, kur tās līdz šim bija aizliegtas.
«Mežzinātnieku aprēķini, kas izmantoti kā arguments galvenās cirtes caurmēra samazināšanai, balstīti tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem, turklāt analizēti tikai tie meži, kas nepieder valstij. Tomēr šie aprēķini rāda, ka pēc mežizstrādes intensificēšanas nākamajos desmit gados mežu, kas sasniegs ciršanai atbilstīgu vecumu (vai izmēru), kļūs mazāk un vismaz nākamajos 230 gados to vairs nebūs tik daudz kā pašlaik,» uzsver biedrībā.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus: «Galvenās cirtes caurmēra samazināšana faktiski nozīmē vecuma, kādā mežu atļauts nocirst, pazemināšanu, jo attiecīgo izmēru koki sasniegs pirms noteiktā ciršanas vecuma. Iespējams, Zemkopības ministrija izvēlējusies formāli atstāt nemainītu ciršanas vecumu, tāpēc ka tas nozīmētu grozījumus Meža likumā, kas būtu jāpieņem Saeimai. Turpretī ciršanas caurmēra samazinājumu, kā rāda pieredze, visticamāk, bez būtiskas pretestības varēs izbīdīt cauri Ministru kabinetam.»
Mežzinātnieki norāda, ka «ilgtermiņā samazināsies ciršanas apjomi, bet palielināsies to vērtība». Pārstāvji pauž, ka Zemkopības ministrija, izstrādājot grozījumus un rēķinoties tikai ar saimnieciskajām interesēm, neņem vērā, kāda vērtība dabā ir veciem, resniem kokiem. «Samazinātais ciršanas caurmērs lielākajā daļā gadījumu būs mazāks nekā minimālais izmērs kokam, kādā dzeņi kaļ dobumus. Piemēram, lai melnā dzilna izkaltu dobumu, tai nepieciešams koks vismaz 38 cm diametrā, taču plānotie grozījumi paredz tādu priežu izciršanu, kuras sasniegušas vien 30 cm diametru. Savukārt no melnās dzilnas un citu dzeņu kaltajiem dobumiem ir atkarīgas citas, tostarp īpaši aizsargājamas putnu sugas, piemēram, meža balodis un bikšainais apogs.»
Tāpat biedrībā uzsver, ka melnajam stārķim ligzdas būvei nepieciešami resni koki ar stipriem zariem. Vidējais koka diametrs, kādā melnais stārķis būvē ligzdu, ir 56 cm priedei, 46 cm bērzam un 45 cm eglei, bet plānotie grozījumi paredz šos kokus nocirst jau tad, kad tie ir sasnieguši attiecīgi 30, 25 un 26 cm diametrā.
«Kā jau minēts, pamatojot grozījumu veikšanu, analizēti tikai privātie meži, bet, ņemot vērā to, ka likums visiem ir viens, mainīsies arī valsts mežu apsaimniekošana. Ietekmi uz valsts mežiem Zemkopības ministrija nav vērtējusi, taču skaidrs, ka, samazinot kritērijus mežu ciršanai, nākamajos desmit gados palielināsies mežizstrādes apjomi, pieaugs kailciršu platības un, ņemot vērā to, ka mežizstrāde šobrīd atļauta arī putnu ligzdošanas laikā, bojā ies vēl lielāks putnu ligzdu skaits,»turpina biedrībā.
Šobrīd LOB vāc parakstus, lai panāktu mežizstrādes pārtraukumu no aprīļa līdz jūnijam.
Ķerus skaidro: «Mums nemitīgi tiek apgalvots, ka Latvijas meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, tātad tā, lai resursu pietiktu arī nākamajām paaudzēm. Ja tā tiešām ir, nav nekāda pamata mainīt ciršanas noteikumus un intensificēt mežu izciršanu. Ja tā nav, tad meža nozares priekšstāvjiem būtu jāatzīst, ka tie līdz šim sabiedrībai melojuši, un konstruktīvas sarunas par Latvijas mežu nākotni būs iespējamas tikai tad, ja šo lēmumu pieņēmēju vietā nāks tādi, kas sniedz sabiedrībai patiesu informāciju un ir ieinteresēti Latvijas mežu ilgtspējīgā apsaimniekošanā.»
Ref:224.000.103.1259