Vērtējot Latvijas ekonomikas ietekmi uz mazumtirdzniecības nozari 2016.gadā un 2017.gada 1.ceturksnī, turpmākā nozares attīstība atkarīga gan no iedzīvotāju skaita izmaiņām un migrācijas, gan no inflācijas pieauguma tempiem, secināts mazumtirdzniecības nozares apskatā Maxima mazumtirdzniecības kompass.
Šajā apskatā mazumtirdzniecības tīkla Maxima Latvija eksperti ir snieguši savu vērtējumu par situāciju nozarē un tās attīstības tendencēm nākotnē.
Iedzīvotāju skaits valstī sarūk, notiek iedzīvotāju kustība uz pilsētām
Ik gadu Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās vidēji par 1%, kas samazina arī kopējo pieprasījumu un patēriņu. Vecuma struktūras izmaiņas un dzimušo skaita sarukums ilgtermiņā ietekmēs pircēju groza struktūru un pieprasījumu pēc noteiktu preču grupu precēm. Kā piemērs ir zīdaiņu preču, rotaļlietu un kancelejas preču iespējamās pārdoto apjomu izmaiņas, secina nozares eksperti.
Viņi norāda, ka pieprasījumu un veikalu tīklu attīstību ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju teritoriālā izplatība. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pilsētās 2016.gada sākumā dzīvoja 68%, bet laukos – 32% iedzīvotāju. Vidēji gada laikā lauku iedzīvotāju skaita samazinājums ir divas reizes straujāks nekā pilsētas iedzīvotāju skaita samazinājums.
«Izvērtējot iedzīvotāju iepirkšanās paradumus Maxima Latvija veikalos, ir novērotas atbilstošas tendences, kas parāda gan migrāciju no laukiem uz pilsētām – visvairāk šī tendence iezīmējas Latgales un Kurzemes reģionos – gan izteikti lielāku migrāciju uz Rīgu un Pierīgas reģionu,» norāda Maxima Latvija Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa.
Viņa arī min, ka pārtikas mazumtirgotāji tamdēļ izvēlas dažādas attīstības stratēģijas: vieni koncentrē veikalu skaitu un apgrozījumu tieši Rīgā un pieaugošajā Pierīgas reģionā, savukārt citi – ieņemt stabilu pozīciju tieši reģionos.
Šis gads Latvijā sācies ar augstiem inflācijas tempiem
2017. gads Latvijā ir sācies ar augstiem inflācijas tempiem. Pirmajā gada ceturksnī vidējā mēneša visu preču un pakalpojumu cenu inflācija bija ap 3%. Turpina augt arī pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas cenas, uzsver eksperti.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes datiem, kā arī Maxima Latvija datiem, no pārtikas preču grupām cenas ir pieaugušas piena produktiem, svaigiem dārzeņiem, sieram un biezpienam, pienam, konditorejas izstrādājumiem, sviestam, svaigiem augļiem, cukuram, svaigām vai atdzesētām zivīm, šokolādei, gaļas izstrādājumiem, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai un jogurtam.
Kā norāda Kaktiņa, pārtikas mazumtirdzniecības tirgus apjoma pieauguma tempi turpmāk būs saistīti nevis tik daudz ar apjoma izmaiņām, bet gan ar inflācijas pieauguma tempiem, ko savukārt ietekmē izejmateriālu izmaksu pieaugums.
Apgrozījums pieaug
Secināts, lai arī apgrozījums mazumtirdzniecības pārtikas veikalos pērn ir samazinājies, vērojams kopējās mazumtirdzniecības (bez auto degvielas mazumtirdzniecības) apgrozījuma pieaugums 2016.gadā – īpaši nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kas ir ar stabilu pieaugumu virs 5%. Šāda tendence vērojama jau otro gadu pēc kārtas. Tāpat pieaudzis apgrozījums arī specializētajos veikalos.
«Latvijā notiek specializēto pārtikas produktu veikalu attīstība. 2016.gadā vērojama specializēto alkoholisko veikalu tīklu paplašināšanās gan Rīgā, gan arī reģionos,» stāsta Kaktiņa. Pieaugums notiek arī citu pārtikas grupu specializēto veikalu attīstībā – vairāki ražotāji, piemēram, gaļas ražotāji turpina attīstīt specializētos veikalus gan atverot jaunus, gan reorganizējot jau esošos veikalus.
Ņemot vērā svētku ietekmi šogad (Lieldienas aprīlī un garās brīvdienas maija sākumā), 2017.gada 2.ceturkšņa apgrozījuma pieauguma temps mazumtirdzniecības pārtikas veikalos būs nedaudz straujāks nekā 2016.gada attiecīgajā ceturksnī, uzsver nozares pārstāvji.
Ref:224.000.103.1275