Pēc nesen notikušajām kaislībām ap Francijas prezidenta vēlēšanām VIX indekss, kas raksturo svārstīguma jeb «baiļu» līmeni finanšu tirgos, samazinājās līdz pēdējā desmitgadē zemākajiem līmeņiem, komentē DNB bankas Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis.
Turpinot viņš norāda, ka indeksa samazināšanos ietekmēja arī jaunākie aptaujas dati par septembrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām Vācijā, kur Angelai Merkelei (Angela Merkel) tiek prognozēta droša uzvara.
Tomēr mierīgo noskaņojumu pirms atvaļinājumu sezonas sākšanās ir pārtraucis Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps (Donald Trump). Lēmums par FIB direktora atlaišanu ir bijis viens no iemesliem dolāra vērtības krišanai un pieaugošām bažām par tālāko akciju tirgus indeksu virzienu, norāda Rullis.
«Lai arī politiskā situācija dažādos pasaules reģionos nav no spožākajām, tas nav traucējis globālajai ekonomikai 2017.gadu uzsākt uz pozitīvas nots. Pārsteidzoši labi uz iepriekšējo gadu fona izskatās tieši Eiropas reģiona valstis,» savu viedokli pauž DNB bankas Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs.
Rullis atzīmē, ka Trampa politiskie sarežģījumi vājina dolāru, sakot: «Eiro vērtība pirmo reizi kopš pērnā gada novembra ir pārsniegusi 1,12 dolārus. Iemesli ir gan ASV vājums, gan eirozonas pieaugošais spēks. Amerikā gluži kā sniega bumba aug Donalda Trampa politiskie un varbūt drīz arī juridiskie sarežģījumi.
«Nu jau bijušais FIB direktors Džeimss Komijs (James Comey) ir atklājis, ka Tramps februārī mudināja viņu pārtraukt izmeklēšanu par nu jau bijušā drošības padomnieka Maikla Flinna sakariem ar aizdomīgiem cilvēkiem Krievijā. Arvien biežāk dzird vārdu «impīčments»,» norāda Rullis.
Savukārt BNN iepriekš vēstīja, ka tika izmeklēta iespējama Krievijas valdības jaukšanās 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās, tā paziņojusi ASV Federālā Izmeklēšanas biroja vadība.
BBC vēstīja, ka dienesta direktors Džeimss Komijs pirmdien, 20.martā, pavēstījis ASV Kongresa Izlūkdienestu komitejai, ka izmeklēšanā tiks pētītas iespējamas saiknes starp ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas darbiniekiem un Krievijas valdību, kā arī izmeklēts tas, vai politiskā kampaņa tikusi saskaņota ar Krieviju.
Rullis pauž, ka skaidrs ir tas, ka prezidents ir ļoti novājināts, būs grūtāk panākt atbalstu kongresā viņa politikai, tai skaitā nodokļu reformai. Līdz ar to izplēn galvenais pamatojums uzņēmēju un investoru cerību kāpumam kopš pērnā gada novembra.
Turpinot viņš min arī to, ka turpretim eirozona turpina patīkami pārsteigt. 1.ceturksnī eirozonas IKP pieaugums bija straujāks nekā ASV vai Lielbritānijā. Eirozonā vēl ir iespējas baudīt ciklisku faktoru virzītu pacēlumu, ekonomikai atgūstoties no krīzes sekām, kamēr bezdarba līmenis ASV ir tuvu zemākajai robežai. Turklāt ir cerības uz strukturālām reformām Francijā, kā arī apmaiņā pret to — Vācijas atbalstu stimulējošākai fiskālai politikai eirozonā kopumā. Budžeta telpa šādai solim ir, jo vidējais deficīta līmenis ir zem 3%, budžeta bilance šobrīd ir labāka nekā ASV vai Lielbritānijā.
Savukārt Centrāleiropā notiek sinhronizēts ekonomikas pacēlums, kas atspoguļojas arī akciju cenās. Varšavas biržas akciju indekss gada laikā ir pieaudzis par trešdaļu, vēsta Rullis.
«Gandrīz par 30% indekss kāpis arī Ungārijā. Abās valstīs investori kādu laiku bija nobažījušies par to valdību neprognozējamo ekonomisko politiku un antieiropeisko retoriku. Taču tagad viņi acīmredzot nosprieduši, ka biznesu tas būtiski neietekmēs. Reģiona lielākā ekonomika ir Polija, tās IKP ir lielāks nekā pārējās grafikā atspoguļotajās valstīs kopā. Izaugsme paātrinās, bezdarbs sasniedzis rekordzemu līmeni, kas veicina investīcijas,» atzīmē Rullis.
DNB banka prognozē, ka šogad Polijas IKP pieaugs par 3,5%, nākamgad par 3,2% Investoriem ir iemesls cerīgi skatīties uz šīm valstīm arī nākotnē. Tām vēl ir liels neizmantots konverģences potenciāls, to reālais IKP uz iedzīvotāju (atskaitot Rumāniju) ir 70-80% no ES vidējā līmeņa. Notikumiem šajā reģionā noteikti ir pozitīva ietekme uz Baltiju. Šīs valstis ir svarīgs noieta tirgus. Turklāt, tiekot izsmeltām darbaspēka rezervēm Centrāleiropas valstīs, ir cerības sagaidīt lielāku investoru pieplūdi Baltijā.
Tāpat viņš atzīmē, ka Ķīna turpina pārstrukturizēt savu ekonomiku, skaidrojot, ka jau gadiem ilgst Ķīnas valdības centieni sasniegt divus pretrunīgus mērķus – uzturēt strauju izaugsmi un bremzēt kreditēšanas kāpumu. Kopējo parādsaistību pieaugums ir samazinājies, bet «tikai» līdz 15% gadā, tātad — joprojām apsteidzot IKP līkni.
Kā atzīmējis Ķīnas prezidents Si Dziņpins (Xi Jinping), privātā sektora parādsaistību apjoms jau ir līmenī, kas citos laikos un vietās ir izraisījis finanšu krīzes. «Tāpēc aizvadītā mēneša laikā valdība ir centusies dzesēt finanšu tirgus, jo īpaši t.s. ēnu banku (shadow banking) sektoru jeb finanšu tirgu mazāk regulēto daļu, kurā izvietoto aktīvu apjoms līdzinās aptuveni 4/5 no IKP,» skaidro DNB bankas pārstāvis,
Sekas redzamas akciju tirgū, kura kapitalizācija ir samazinājusies par apmēram 500 miljardiem dolāru. Savukārt Bloomberg izejvielu indeksa industriālo metālu komponente ir zemākajā punktā šogad. Taču analītiķu vairākums nav pārliecināti par valdības apņēmību upurēt nepārtrauktas izaugsmes mērķi, vismaz līdz valdošās partijas kongresam novembrī, pārdomās dalās Rullis.
Ref: 225.000.103.993