Piena cena līdz veikalu plauktiem sadārdzinās trīs reizes

Pārtikas cenu pieaugumu Latvijā veicina ne tikai izejvielu un resursu cenu kāpums, bet arī nodokļu nastas pieaugums un pārtikas ražotāju un tirgotāju nesaskaņas. Vienu no dramatiskākajiem sadārdzinājumiem pēdējā laikā piedzīvojis piens. Turklāt, visticamāk, piena un tā produktu cenas turpinās sadārdzināties.

Pēc Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētāja Jāņa Šolka teiktā, piena produktu cenu kāpumam ir gan objektīvi apstākļi, gan arī nepamatoti atsevišķu mazumtirdzniecības uzņēmumu piemēroti maksājumi, kas sadārdzina produkciju. Līdzās piena iepirkuma, dabasgāzes, degvielas un elektroenerģijas cenu kāpumam un nodokļu sloga pieaugumam atsevišķi mazumtirdzniecības uzņēmumi jaunajos sadarbības līgumos šim gadam ir palielinājuši tā sauktās bonusu sistēmas ietekmi, laikrakstam Neatkarīgā skaidro Šolks.

Viņš neatklāja, kuri ir mazumtirdzniecības uzņēmumi un tieši kādas prasības tirgotāji izvirza pārtikas produktu ražotājam, jo noslēgtie līgumi liedzot izpaust nianses. Bonusu sistēma izpaužas kā pārtikas ražotāja maksājums tirgotājam, piemēram, par produkcijas iepirkšanu vairumā, loģistikas pakalpojumiem, produkta vietu plauktā utt. Piena produktu ražotājs saskaņā ar līgumu tirgotājam pienu piegādājis par 0,34 latiem, savukārt 0,12 latu ir pielicis tirgotājs, atzina Šolks.

Taču mēneša beigās tirgotājs piestāda pārtikas ražotājam rēķinu, kurā ir summēti visi bonusi, kas ir jāapmaksā ražotājam. Vidēji tie ir deviņi santīmi par piena litru. Apmaksājot tos, iznāk, ka tirgotājs par piena litra pārdošanu ir saņēmis 21 santīmu, savukārt piena pārstrādātājs – tikai trīs santīmus. Turklāt jārēķinās, ka viena litra piena iepakojuma cena ir aptuveni 1,5 santīmi, veikalnieku un ražotāju attiecību aizkulises atklāj Šolks. Sašutis par izveidojušos situāciju, viņš atzina, ka piensaimniekiem nekas cits neatliek, kā apsvērt iespēju strādāt tikai eksportam un vērsties pie Konkurences padomes.