Pērn 9,6% Latvijas mājsaimniecību bija kāds, kam ilgstošu veselības problēmu dēļ bijusi nepieciešama mājas aprūpe. Profesionālu veselības vai sociālās aprūpes darbinieku sniegtos mājas aprūpes pakalpojumus saņēma tikai 14,9% šādu mājsaimniecību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aptauja par mājas aprūpes pakalpojumu izmantošanu Latvijā 2016.gadā.
Dati liecina, ka pilsētās mājas aprūpe bija vajadzīga 9,9%, laukos – 8,7% mājsaimniecību. Reģionos šī vajadzība vislielākā bija Latgalē (14,2%) un Rīgā (10,3 %). Citos reģionos šādu mājsaimniecību īpatsvars bija 7% Kurzemē, 7,2% Zemgalē, 8% Vidzemē un 8,6% Pierīgā.
2016.gadā 7,4% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem sniedza aprūpi vai palīdzību cilvēkiem, kuriem tā bija nepieciešama ilgstošu veselības problēmu dēļ. Visvairāk šādu palīdzību sniedza iedzīvotāji no 50 līdz 64 gadiem (10,8%), savukārt vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem – 4,1%. Gandrīz puse (47,3%) mājas aprūpi vai palīdzību sniedza līdz deviņām stundām nedēļā, bet trešdaļa (33,5%) – 20 un vairāk stundu nedēļā.
Dati liecina, ka sievietes aktīvāk nekā vīrieši sniedza palīdzību citām personām, kurām tā ir nepieciešama ilgstošu veselības problēmu dēļ. 2016.gadā 8,7% sieviešu sniedza palīdzību vai aprūpi citām personām. No viņām 37,4% palīdzības vai aprūpes sniegšanai veltīja vismaz 20 stundu nedēļā un 43,2% – līdz deviņām stundām nedēļā. Vīriešu – aprūpētāju īpatsvars bija 5,7%. No viņiem tikai 25,9% palīdzības vai aprūpes sniegšanai veltīja vismaz 20 stundas nedēļā, savukārt vairāk nekā puse (55,3%) tam veltīja līdz deviņām stundām nedēļā.
Iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi īpaši neietekmē to, vai viņi sniedz aprūpi citiem cilvēkiem. 2016.gadā šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 6,7% 2. un 5.kvintiļu grupā un 7,8% 1. un 4.kvintiļu grupā. Tomēr ienākumu līmenis ietekmē laiku, kas tiek veltīts palīdzības vai aprūpes sniegšanai citiem cilvēkiem. Dati rāda, ka turīgākie iedzīvotāji palīdzības vai aprūpes sniegšanai citām personām veltīja ievērojami mazāk laika.
Ref: 225.000.103.1033