Vairāk nekā 90% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju personīgi pazīst kādu, kuram ir vēzis vai paši kādreiz ir saskārušies ar šo diagnozi, liecina Krūts vēža atbalsta biedrības VITA aptauja par iedzīvotāju domām par valsts iesaisti vēža ārstēšanā.
Dati liecina, ka 32% respondentu bieži piemeklē šādas domas, bet aptuveni puse aptaujāto par to aizdomājas retu reizi. 16% respondentu nedomā par iespēju saslimt, un tikai 1% aptaujāto ir pārliecināti, ka diagnoze vēzis viņus nekad nepiemeklēs.
Tomēr, neskatoties uz augstajiem saslimšanas rādītājiem ar onkoloģiskajām slimībām Latvijā un bailēm no slimības, joprojām katrs piektais respondents atzīst, ka nav informēts par valsts apmaksātā vēža skrīninga programmām noteiktām iedzīvotāju dzimuma un vecuma grupām, secināts aptaujā.
Dažādi ir arī aptaujāto viedokļi attiecībā uz vēža izcelsmi un cēloņiem. 75% respondentu uzskata, ka vēzis ir dabiska organisma atbildes reakcija uz ilgstošu ārēju kairinājumu (psihisku, fizisku vai ķīmisku iedarbību, vīrusinfekciju, traumu) novājinātas imunitātes gadījumā.
44% aptaujāto domā, ka vēzis ir sekas neveselīgam dzīvesveidam, bet 14% uzskata, ka vēzis ir likteņa sods. Kaut arī tiek minēti dažādi iespējamie vēža izraisītāji, pilnīgas pārliecības par to, kas katrā konkrētajā gadījumā izraisījis vēzi, aptaujātajiem nav. 92% atzīst, ka vēzi ne vienmēr iespējams novērst, jo daudzos gadījumos nav zināmi tā cēloņi.
Diemžēl augstie vēža pacientu mirstības rādītāji varētu būt zemāki, ja Latvijā valsts nodrošinātu jaunu, efektīvu medikamentu un ārstēšanas metožu apmaksu vēža pacientiem, secina biedrība pēc aptaujas rezultātiem.
Vairāk, kā 90% aptaujāto uzskata, ka vēzis var būt ārstējama slimība un valstij ir pilnībā jāsedz tā ārstēšana, savukārt tikai 6% aptaujāto atzīst, ka valstij vajadzētu daļēji apmaksāt vēža ārstēšanu. Lielākais vairums aptaujāto sagaidītu valsts atbalstu arī tiem pacientiem, kuriem vēzis atklāts metastātiskā jeb progresējošā stadijā.
Par valsts apmaksātu ārstēšanu metastātiska vēža gadījumā iestājas 89% respondentu, savukārt 10% nav īsti pārliecināti, kādai vajadzētu būt valsts nostājai šajā situācijā. Tikai 1% aptaujāto pauž nostāju, ka valstij nav jātērē līdzekļi pacientiem ar ļoti smagām slimības formām.
Savukārt, ja vēzis piemeklētu pašus respondentus, 98% aptaujāto vēlētos saņemt efektīvāko iespējamo ārstēšanu neatkarīgi no vēža slimības smaguma. Tātad aptaujātie, kuri šaubās par valsts pienākumu palīdzēt smagi slimajiem vēža pacientiem, tomēr vēlētos saņemt valsts atbalstu, ja paši nonāktu līdzīgā situācijā.
Šobrīd daļai vēža pacientu iespēja dzīvot tiek dota, tikai pateicoties līdzcilvēku ziedojumiem. Katrs otrais respondents atzīst, ka kādreiz ir ziedojis naudu vēža ārstēšanai, visbiežāk atvēlot naudas summu līdz 50 eiro.
76% aptaujāto vēlētos, lai daļa no simtgadei paredzētajiem naudas līdzekļiem tiktu novirzīta vēža pacientu ārstēšanai, savukārt 15% procenti šai domai drīzāk piekrīt, nekā nepiekrīt. Tātad kopumā 91% aptaujāto uzskata, ka gatavojoties Latvijas valsts simtgades svinībām vajadzētu padomāt arī par tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem šajos svētkos klājas visgrūtāk, jo jācīnās par pašu svarīgāko – dzīvību, secināts pētījumā.
Respondentiem tika uzdots jautājums, ko viņi vēlētos izdarīt, ja smagas slimības gadījumā ārstēšana dotu iespēju dzīvot vismaz vienu gadu ilgāk. Katrs otrais aptaujātais atbildēja, ka vēlētos pavadīt vairāk laika ar saviem tuviniekiem vai ceļot. Liela daļa aptaujāto atzina, ka realizētu kādu sen lolotu sapni vai darītu sirdij tīkamas lietas, piemēram, lasītu grāmatas vai baudītu mierpilnu atpūtu pie dabas.
Salīdzinoši bieži tika minētas arī atbildes, kurās cilvēki atklāja, ka censtos atstāt aiz sevis kaut ko paliekošu, piemēram, uzrakstītu grāmatu vai dzimtas vēsturi, iestādītu ābeļdārzu vai iesaistītos kādā labdarības projektā.
Apzinoties nāves tuvumu aptaujātie gribētu mazāk strādāt, vairāk laika pavadīt ar ģimeni, mazāk uztraukties par sīkumiem, vairāk censties piedzīvot «šeit un tagad» sajūtu. Daudzi vēlētos darīt pavisam ikdienišķas lietas, kurām ikdienā nepietiek laika, piemēram, aiziet uz teātri, apciemot draugus vai palūgt kādam piedošanu, liecina aptaujas dati.
Interesanti, ka lielākā daļa respondentu vēlētos savā dzīvē kaut ko mainīt, nevis dzīvot kā līdz šim. Tikai 2% respondentu atzina, ka neko nemainītu un turpinātu ierasto dzīvi, bet 9% vēlētos vienkārši dzīvot, neizvirzot īpašus mērķus.
Tāpat iedzīvotāju ievērībai ziņo, ka šī gada 3.jūnijā, kampaņas «Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!» ietvaros, norisināsies solidaritātes gājiens vēža pacientu atbalstam «Ejam kopā, lai dzīvotu!», kuru jau septīto gadu pēc kārtas organizē vēža pacienšu atbalsta biedrība VITA un Latvijas Basketbola savienība. Pulcēšanās gājienam pie Brīvības pieminekļa Rīgā no pulksten 15.30.
Gājienā aicināts piedalīties ikviens, kurš vēlas paust atbalstu vēža pacientiem – tie kuri paši ir saskārušies ar vēža diagnozi vai pazīst kādu, kuru tā skārusi, mediķi, kuri ikdienā strādā ar vēža pacientiem, uzņēmumi, kuriem rūp savu darbinieku veselība un visi citi, kuri uzskata, ka vēža pacienti Latvijā ir pelnījuši saņemt efektīvu ārstēšanu un lielāku valsts atbalstu.
«Ikviena cilvēka klātbūtne ir emocionāls atbalsts tiem, kuriem šobrīd dzīvē ir ienācis izaicinājums – vēzis,» saka biedrības pārstāvji.
Ref: 225.000.103.1039