Šogad lielākā daļa jeb aptuveni divas trešdaļas uzņēmumu neplāno mainīt atalgojuma apjomu saviem darbiniekiem, intervijā biznesa portālam Nozare.lv sacīja Starptautiskas personāla vadības konsultāciju kompānijas HayGroup pārstāve Latvijā Līga Rode.
«Šis gads solās būt salīdzinoši mierīgāks – divas trešdaļas uzņēmumu neplāno atalgojuma sistēmu mainīt, jo lielākās pārmaiņas notika jau 2009.gadā un 2010.gadā,» sacīja Rode.
Viņa gan norāda, ka aptuveni 2% uzņēmumu vēl domā par algu iespējamo samazināšanu. «Tas nenozīmē, ka algas fiziski tiks «nogrieztas», bet gan daļa uzņēmumu, kas vēl nav paspējuši mainīt atalgojuma sistēmu, to varētu izdarīt. Patlaban lielā uzņēmumu daļā, kuros bija ieviestas dažādas bonusu sistēmas, atalgojumu sistēma ir mainīta,» sacīja Rode.
Starp vislabāk apmaksātajām nozarēm joprojām ir farmācija, finanšu sektors un informācijas tehnoloģiju joma, savukārt vissliktāk apmaksātā nozare ir mazumtirdzniecība, pārtikas ražošana un viesmīlība.
«Visā pasaulē un Baltijā tendence ir tāda, ka farmācijas uzņēmumi saviem darbiniekiem maksā lielākās algas tirgū. Saprotams arī, kāpēc, jo, lai iegūtu ārsta vai farmaceita izglītību, cilvēkam attiecīgās izglītības iegūšanai jāvelta daudzi gadi. Farmācija ir nozare, kurā strādā cilvēki ar augstu kvalifikāciju,» norādīja Rode.
Hay Group pārstāve arī atzina, ka labi apmaksāts darbaspēks ir finanšu sektorā. Labas algas tiek maksātas informācijas tehnoloģiju jomā, jo arī šiem speciālistiem jābūt specifiskai augstākajai izglītībai, kā arī pieredzei. To nosaka arī tas, ka tirgū pieprasījums pēc šādiem speciālistiem ir pietiekami liels.
Savukārt viszemāk apmaksātā nozare ir mazumtirdzniecība, pārtikas ražošana un viesmīlība. «Mazumtirdzniecībā parasti 85% darbaspēka ir zemu apmaksāti, savukārt – pārējie augstu. Arī pārtikas ražošana ir jādiferencē, jo ražošanas spēki ir zemu apmaksāti, savukārt pārdevēji un mārketinga cilvēki ir augstu apmaksāti. Šajā segmentā vērojama «pārpirkšana», jo tirgus cīnās par labiem mārketinga un pārdošanas speciālistiem,» atzina eksperte.
Tāpat viņa norāda, ka «labajos laikos» Latvijā bija vērojama tendence, ka mazkvalificētajam darbaspēkam «algas tika saceltas neloģiski augstu» salīdzinājumā ar citu līmeņu speciālistiem.
«Piedāvājums nespēja sasniegt pieprasījumu, tāpēc sākās cīņa par mazkvalificēto darbaspēku ražošanā, celtniecībā un citās nozarēs. Darbinieki varēja spekulēt ar darba devējiem, sakot, ka viņi ies citur, ja netiks maksāts vairāk,» stāstīja Rode, norādot, ka patlaban mazkvalificētais darbaspēks Latvijā ir divas līdz četras reizes zemāk apmaksāts nekā citviet pasaulē.
«Kopumā, runājot par algām Baltijas valstīs, joprojām Latvijā vismazāk maksā mazkvalificētajam darbaspēkam. Savukārt, skatoties uz augsta līmeņa profesionāļu atalgojumu – Baltijā esam līderos,» atzina eksperte, norādot, ka igauņi mazkvalificētajam darbaspēkam maksā vairāk nekā latvieši, savukārt lietuvieši vairāk maksā vadītājiem.
NU bet tas tak ir loģiski. Šobrīd nav īstais laiks varbūt rudens pusē varētu sākt domāt par ko šādu
laimīgie tie darbinieki, kas ietilpst tajā vienā trešdaļā :D