Ārvalstu tūristu apmierinātības rādītājs ar atpūtu Latvijā ir samērā augsts – vidēji 4,3 punkti no 5. Latvija labāk novērtēta kā atvaļinājumu vai brīvdienu pavadīšanas vieta, savukārt tās attīstīšanā par labu biznesa tūrisma vietu vēl daudz darāmā gan pakalpojumu sniedzējiem, gan valstij, liecina Factum Group pētījuma dati.
Latvijas NPS (Net Promoter Score) reitings atvaļinājumam/brīvdienām ir +26 punkti, kas veidojas no 44% aptaujāto, kas ieteiktu Latvijā pavadīt brīvdienas, 18%, kas to neieteiktu un 38% ar neitrālu attieksmi. Visaugstāk atpūtas iespējas Latvijā vērtē Krievijas un Vācijas tūristi, kā arī gados vecākie ceļotāji, zemāk – tūristi no Igaunijas. Vērtīgākais viņu skatījumā ir Rīgas vēsturiskā un mūsdienīgā apvienojums, Latvijas daba, smilšainās pludmales, Jūrmala.
Par šāda tūrisma tēla potenciālu liecina arī tas, ka 71%-65% ārvalstu ceļotāji sevi identificē kā iespaidu, zināšanu un dabas tūristus, augsts ir arī zaļā, nesteidzīgā un ekotūrisma piekritēju loks (42% līdz 31%), jo īpaši no Vācijas.
Nedaudz zemāka, bet arī pozitīvi novērtēta (4,1-4,2 punkti) ir viesu apmierinātība ar tūrisma objektu un pilsētas apskati, tradīciju izpēti, vietējo virtuvi, SPA un naktsmītnēm. Zemāku par vidējo vērtējumu ieguvusi iepirkšanās iespējas (3,8), sabiedriskā ēdināšana (4,0), izklaide un naktsdzīve, Latvijas dzīvesveida iepazīšana (4,0).
Nedaudz zemāk, tomēr pietiekami labi novērtēts ceļojuma finansiālais izdevīgums – 4,0 punkti. Arī te prasīgāki ir vācieši (3,6), bet apmierinātāki krievi (4,3) un zviedri (4,2).
Krievijas tūristi ir arī dāsnākie, Latvijā vidēji ceļojuma laikā tērējot 1 277 eiro uz cilvēku, kas ievērojami pārsniedz vidējo rādītāju – 531 eiro. Zemākās ir Lietuvas ceļotāju izmaksas vidēji – 160 eiro. Krievijas ceļotāji ir arī nedaudz vairāk apmierināti (vidēji 4,6 punkti) kā citu Latvijai augsti prioritāro tūrisma valstu ceļotāji (4,3), jo īpaši, salīdzinot ar vāciešiem (3,9).
NPS biznesa tūrismam ir mīnus 18 punkti – tikai 22% gatavi ieteikt Latviju kā biznesa tūrisma vietu, 48% to nedarītu, 38% ir neitrāla attieksme. Respondenti norāda uz Latvijas priekšrocību – ģeogrāfisko novietojumu, tuvumu Krievijas tirgum, bet kritizē ceļu kvalitāti, norāžu trūkumu, iesaka sakārtot likumdošanu, rūpēties par drošu un paredzamu biznesa vidi, mazināt korupciju, krāpšanu. Pašiem pakalpojumu sniedzējiem, viesnīcām vairāk jāpadomā par atbilstoša līmeņa servisu, semināru un konferenču telpām, pozitīvāku personāla attieksmi, svešvalodu prasmēm. Lielāka uzmanība jāpievērš arī apkārtējās vides sakopšanai un informācijas pieejamībai par tūrisma objektiem un atpūtas iespējām. Arī šajā segmentā pozitīvāk noskaņotie ir tūristi no Krievijas, kuri pamatā norāda uz nepieciešamību vienkāršot vīzu saņemšanas procedūru. Kritiskāki ir Vācijas un Igaunijas tūristi, kā arī aktīvie biznesa ceļotāji.
Galvenie informācijas avoti par tūrisma iespējām Latvijā ir atsauksmes un draugu ieteikumi (47% respondentu), interneta meklētāji (41%) un pašu iepriekšējā pieredze (38%), kam seko tūrisma ceļveži (25%) un Latvijas tūrisma portāla www.latviatourism.lv (18%).
Ceļojumi daudz biežāk tiek organizēti individuāli, bet tikai apmēram piektdaļa izmanto tūrisma aģentūru pakalpojumus, biežāk Krievijas tūristi.
81% aptaujāto ceļojuma laikā bijuši Rīgā, 21% – Jūrmalā, 8%- 9% – Ventspilī, Liepājā vai Siguldā, 5% – Valmierā un Cēsīs, 4% – Kuldīgā – 4%, 3% – Daugavpilī, 1% – Jelgavā vai Rēzeknē. Katrs ceturtais ir atpūties pludmalē, baudījis mieru un klusumu, iepazinies ar Latvijas cilvēkiem un dzīvesveidu vai izmantojis izklaides un naktsdzīves iespējas, ap 10% devušies pārgājienos, iepazinušies ar vietējām tradīcijām, izmantojuši SPA pakalpojumus vai pavadījuši brīvdienas kopā ar bērniem.
nu nezinu, nešķied, ka tie ir spīdoši rādītāji
nav daudz…