Lietas tiesā tiek izskatītas arvien ilgāk – 2007. gadā pirmajā instancē saprātīgā laika periodā – līdz 3 mēnešiem – tika izskatītas 32,9% prasību, bet 2010. gadā – trīs reizes mazāk, tikai 9,7%. Un līdzīgi – 2007. gadā prasību izskatīšanas termiņš virs viena gada bija 9,5% gadījumu, bet pērn šādu lietu skaits trīskāršojies līdz 33,3%, raksta Dienas Bizness.
«Pērn lietu tiesā varēja pabeigt pusgadā, bet tagad Rīgas un Rīgas rajona tiesās lietu skatīšanu nosaka pat uz 2013. gadu,» norāda SIA Paus konsults valdes loceklis Mārcis Katajs. Piebilstot, ka kreditoriem šāda lietu kārtība liek rūpīgāk izvērtēt situāciju, vai atmaksājas ieguldīt līdzekļus, savukārt bankas rīkojas konsekventi pēc pieņemtas stratēģijas, ja izlemj laist lietas uz tiesām, tad lietu izskatīšanas ilgumu neņem vērā, jo ir resursi gaidīt daudzus gadus.
«Lai nodrošinātu ekonomiskās vides atveseļošanos, tieslietu iestāžu ātrai un savlaicīgai darbībai ir būtiska nozīme,» uzskata SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņaprāt, paralēli tiesās notiekošo procesu optimizācijai valstij ir jānodrošina atbilstoša kapacitāte un finansējums, jo krīzes apstākļos tiesu darba apjoms pieaudzis vairākkārt. «Ja valsts, uzņēmusies nodrošināt tiesas funkcijas, nenodrošina šo funkciju izpildi samērīgos termiņos, tā uzskatāma par līdzvainīgu uzņēmumu finansiālo grūtību palielināšanā,» tā A. Brūvelis.
šausmas, tiešāšanās ilgums vienmēr Latvijā bijis ilgs, kur nu vēl ilgāks