Pieaugot maksātspējai, kas saistīta ar kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanos, stabilizējas arī problemātisko kredītu skaits, uzskata Swedbank Latvijas vadītājs Māris Mančinskis.
Problemātisko kredītu īpašnieki jau pērn iedalījušies divās daļās – viena no tām nekad neatmaksās kredītus, otra, lai arī ar grūtībām, naudu tomēr atdos, laikrakstam Telegraf norāda Mančinskis.
Ilgtermiņa perspektīvā neviena banka nevar strādāt, ja zaudējumu līmenis ar kredītiem saistītā darbības jomā ir lielāks par 1% no kopējās izsniegto kredītu summas. Ekonomikas uzplaukuma laikā 2006. – 2007.gadā kredītu zaudējumi bija mazāki par 1%, savukārt 2009.gadā tie pārsniedza 10%. Pašreizējais uzdevums ir šo līmeni pazemināt zem viena procenta, optimālajā variantā līdz 0.5%, teic Mančinskis.
«Situācija mainās, ja iepriekšējā gadā bijām konservatīvi attiecībā uz jaunu kredītu izsniegšanu, pašlaik paši ejam pie klientiem un piedāvājam finansējumu. Tie, protams, ir perspektīvi uzņēmumi, pārsvarā strādājoši uz eksportu, kas stabili stāv uz savām kājām,» teic Mančinskis.
Pēc Mančinska prognozēm notikumu attīstība Latvijas ekonomikā pēc V un W veida scenārija abos gadījumos ir maz ticama, drīzāk Latvija piedzīvos ilgstošu ekonomikas izaugsmi ar 3.5 – 4% līmeni gadā. Izaugsme sāksies nākošajā gadā, bet šogad vēl būs jāpiedzīvo neliels kritums.
Pašlaik var runāt par stabilizāciju Eiropas ekonomikā, pieprasījumam atgriežoties iepriekšējā augstajā līmenī. Tālākā Latvijas ekonomikas attīstība uz Eiropas pieprasījuma pieauguma rēķina ir problemātiska, jo Latvijai tam ir nepieciešams investīciju pieplūdums un iekšējā pieprasījuma pieaugums.
«Sliktā ziņa ir tā, ka iekšējais pieprasījums nepieaug. Labā ziņa ir tā, ka palielinās Latvijas iedzīvotāju optimisms, kam vajadzētu izraisīt arī pieprasījuma pieaugumu. Optimismu daļēji radījusi bezdarba samazināšanās, taču pieļauju, ka dažādu ekonomikas izmaiņu dēļ veidojas bezcerīgo bezdarbnieku slānis – tie ir cilvēki, kas vēl ilgus gadus būs bez darba,» uzsver Mančinskis, piebilstot, ka daļa šo cilvēku ir jaunieši, kam trūkst atbilstošas kvalifikācijas, kā arī pirmspensijas vecuma cilvēki. Tāpat grūti būs humanitāro un radošo profesiju pārstāvjiem. Ekonomikai attīstoties, var rasties dilemma – apmācīt Latvijas iedzīvotājus vai ievest darbaspēku no ārzemēm.