Salīdzinot 31 valsts imigrantu integrācijas politikas, Latvijā ir visnelabvēlīgākā vide ieceļotājiem un viņu bērniem. Tā liecina publicētais Britu padomes un Migrācijas politikas grupas pētījums.
Pētījumā salīdzināti dažādu valstu likumi par imigrantu pieeju darba tirgum, uzturēšanās atļauju un pilsonības iegūšanu, izglītību un politisko līdzdalību.
Autori gan uzsver, ka kopš 2007.gada Latvijā ir ieviesti vairāki uzlabojumi imigrantu integrācijas politikā. Piemēram, būtiski samazinātas nodevas par ieceļotāju nodarbināšanu, imigrantiem ir plašāk pieejama izglītība un investoriem ir vieglāk iegūt uzturēšanās atļaujas. Turklāt, īstenoti vairāki projekti imigrantu integrācijas veicināšanai. Vienlaikus imigrantiem ir ļoti ierobežotas politiskās līdzdalības iespējas, skolas nav gatavas uzņemt ieceļotāju bērnus, un daudzās jomās Latvija tikai pilda minimālās ES prasības. Turklāt Latvijai trūkst saskaņotas politikas, kā sabiedrībai uzņemt iebraucējus – aptuveni divus procentus no valsts iedzīvotājiem. Tas izskaidro, kāpēc Latvija jau atkārtoti MIPEX indeksā ierindota pēdējā, 31. vietā. Arī 2007.gada pētījumā Latvijā īstenotā imigrantu integrācijas politika tika atzīta par visnelabvēlīgāko.
«Analizējot iespējamos scenārijus migrācijas jautājumu risināšanai izglītībā, kultūrā, pilsoniskās un politiskās līdzdalības nodrošināšanā, darba tirgū un sociālajā jomā, MIPEX pētījums aicina ES valdības un pilsonisko sabiedrību paskatīties uz imigrantu kopienām ne tikai kā uz samilzušu problēmu, bet arī kā uz iespēju kopīgi veidot ilgtspējīgāku, krāsaināku un humānāku pasauli,» savu pārliecību pauž Britu padomes vadītāja Latvijā Dace Melbārde.