Enefit: kāpēc maksāt vairāk?

Šī gada laikā mūsu partneru skaits Latvijā vismaz dubultosies, BNN.LV norāda SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Aivars Tihane, kurš tāpat arī paredz, ka jau pēc diviem gadiem uzņēmums varētu piedāvāt elektroenerģiju Latvijas mājsaimniecībām.

Cik reāla ir jūsu piedāvātā alternatīva Latvenergo pakalpojumiem? Vai dokumentus jaunā klienta uzdevumā kārto Enefit?

Mūsu piedāvājums ir absolūti reāls. Sazinieties ar SIA Enefit, lai saņemtu elektroenerģijas cenu piedāvājumu, izvēlēties sev piemērotāko risinājumu un parakstiet elektroenerģijas pirkšanas līgumu. Lai sāktu elektroenerģiju pirkt no atvērtā tirgus jāpaziņo sadales sistēmas operatoram AS Sadales tīkls par elektroenerģijas tirgotāja maiņu. Mēs parūpēsimies par visām formalitātēm pēc elektroenerģijas piegādes līguma parakstīšanas. Enefit klientiem nav jāraizējas par citu dokumentu kārtošanu. Nomainot elektroenerģijas piegādātāju, nekādi papildu tehniskie uzlabojumi nav jāveic. Nākamā mēneša sākumā jūs jau lietosiet Enefit piegādāto elektroenerģiju. Visiem Latvijas uzņēmumiem pilnīgi droši varam piedāvāt tās iespējas, kas ir labākas nekā regulētie tarifi. Esam pateikuši to, ka mums ir izdevīgs piedāvājums un varam pietiekami efektīvi uzņēmumiem šo procesu nodrošināt. Mēs nodarbojamies ar tirdzniecību, nevis ar fizisku elektroenerģijas piegādi. Jo pēc būtības sadalē nekas netiek pārslēgts, tikai apkalpošanas līgums.

Jo augstāki tiks uzskrūvēti Latvenergo tarifi, jo vairāk tas lies ūdeni uz Enefit biznesa dzirnavām?

Jā, ja līdz šim strādājām tikai ar tiem klientiem, kas bija atvērtā tirgū, tagad varam aktīvi pārņemt arī klientus no regulētā tirgus. Enefit ir Latvijas uzņēmums, un kaut gan elektroenerģijas cena biržās ES, Skandināvijā un Baltijā tiek kotēta eiro, taču klienti ar mums pārsvarā izvēlas norēķināties latos.

Par cik procentiem zemāki ir jūsu tarifi?

Mums pamatā ir divu veidu piedāvājumi tiem uzņēmumiem, kas ir atvērtā tirgus dalībnieki. Pirmais veids ir fiksētā cena, par kādu slēdzam līgumu uz vienu, diviem vai trijiem gadiem. Tā ir nedaudz zemāka nekā tas, kas iznāk no regulētā gala tarifa – ieguvums nav ļoti liels, bet drošs – apmēram 5%. Ilgākā periodā šāds ietaupījums varētu būt pietiekams iemesls, lai pārietu pie mums. Kāpēc maksāt vairāk? Un otrais – ar biržas elektroenerģijas tirgus cenu sasaistīta (indeksētā) cena. Klients saņem starpību starp vairumtirdzniecības cenu un regulēto tarifu, kur ieguvums nav noteikts, taču pie labvēlīgiem apstākļiem ieguvums potenciāli būs lielāks. 2010.gada II. kvartālā tirgus cena bija zem 40 eiro MW/h, kamēr Latvenergo regulētais tarifs bija virs 50 eiro MW/h. Ko klients izvēlēsies – maksimizēt iespējamo ieguvumu no biržas cenu izmaiņām vai saņemt drošību ilgtermiņā?

Vai jūs šobrīd «gāž riņķī» mūsu uzņēmēji?

Šobrīd mums stabilu partneru Latvijā ir vairāk nekā 115, bet gaidām, ka šā gada laikā to skaits vismaz dubultosies. Interese ir ļoti plaša. Mūsu birojs ir tukšs. Jo visi menedžeri tiekas ar klientiem.

Pēc cik gadiem piedāvāsit elektroenerģiju Latvijas mājsaimniecību vajadzībām?

Ātrākais pēc diviem gadiem, vēlākais – pēc pieciem gadiem. 2013.gadā tirgus tiks pilnībā atklāts Igaunijā. Teorētiski tāda iespēja jau ir radīta. Ir nepieciešams vēl arī ērts veids, kā elektroenerģiju un norēķinus par to nodrošināt katrai ģimenei. Vēlams, lai pārslēgšana būtu iespējama ar pāris peles klišķiem. Pēc tam jāuzbūvē sistēma, kas šo mašinēriju (lielus datu kopumus un procesus) administrētu. Mēs to nepiedāvāsim tik ilgi, kamēr nevarēsim garantēt nevainojamu servisu. Neradīsim apjukumu vai neērtības. Tiklīdz Latvijas tirgus būs tam gatavs un radīsies visi priekšnosacījumi, mēs lieki nevilcināsimies.

Kā Eesti Energia izdodas Igaunijā saražot elektroenerģiju ar lētāku pašizmaksu?

Pēc Ignalinas AES slēgšanas Eesti Energia ir lielākais elektroenerģijas ražotājs Baltijas valstīs. Mums vienkārši ir, ko pārdot. Latvenergo katrs nākamais jaunais klients, kam pārdot elektroenerģiju, faktiski tiek apgādāts no importa. Latvenergo pārdošanas portfelis ievērojami pārsniedz viņu pašu ražošanas portfeli. Viņi iepērk elektroenerģiju par vairumtirdzniecības cenu caur starpsavienojumiem ar Igauniju un Lietuvu, uzliekot virsū savu uzcenojumu.

Kāpēc 2011.gada janvārī Igaunijas biržas cena elektroenerģijai nokritās par 18,8%?

To lielā mērā ietekmēja Estlink tehniskās problēmas, respektīvi – tā saite, kas ir starp Igauniju un Somiju. Tā kā Igaunijā vidējās cenas janvārī bija daudz zemākas par cenām Somijas reģionā, tad brīdī, kad Estlink atkrita nost, piedāvājums palika tikai iekšējā tirgū un tas samazināja cenas. Tā ir Baltijas valstu īpatnība, ka ziemas periodos tiek izmantots daudz koģenerācijas ražošanai, tāpēc cenas nav daudz augstākas nekā vasarā.

Jūs 25.janvārī parakstījāt līgumu par elektroenerģijas ražošanas uzsākšanu Valkā. Kādēļ nepieciešams to darīt Latvijā?

Tie nav saistīti temati: pilnīgi noteikti nebāzējam savas pārdošanas aktivitātes Latvijā uz to, ko varētu šeit saražot. Apjomi Valkā būs nenozīmīgi, tikai apmēram 0,1% no visas Eesti Energia ražošanas jaudas.

Ja uzņēmēji ceļ jaunu rūpnīcu un izrāda vēlmi sadarboties, vai pārvades līnijas viņiem pievilksiet?

Nē, mēs to nedarīsim. Jo Latvija ir sadalīta tīkla operatoru licences darbības zonās, kur AS Sadales tīkls ir lielākais elektroenerģijas sadales operators. Taču mēs varam nodrošināt elektroenerģiju no Igaunijas jebkādam klientu pieprasījumam.

Pirms 15 gadiem bija iecere apvienot Latvenergo un Eesti Energia, kas diemžēl neīstenojās. Vai diviem energo milzeņiem grūstīšanās tik mazā Latvijas tirgū atmaksāsies?

Latvenergo un Eesti Energia ir samērā mazi uzņēmumi Eiropas Savienības kopējā mērogā. Tendence ir tāda, ka Baltijas valstis pamazām kļūs par vienu daļu no Skandināvijas iekšējā tirgus. Neuzskatām, ka cīnāmies par mazo Latvijas tirgus pīrāgu, jo fundamentāli gatavojamies gaidāmajai konkurencei ES ietvaros. Tad, kad tehniskās sistēmas būs integrētas tā, lai tirgus strādātu bez ierobežojumiem, ļoti iespējams, ka šeit paliks tikai viens liels elektroenerģijas tirgotājs. Vai nu viens aprītu otru vai izveidotu ciešākas sadarbības modeli. Nav runa par to, ka šeit kāds būtu dominējošā stāvoklī. Viens pats Fortum, kam ir koģenerācija Latvijā un Igaunijā, kā arī sadales tīklu gabals Igaunijā, varētu ar savu ražošanu pārklāt visas Baltijas valstis. Pēc dažiem gadiem viņi noteikti sāks apkalpot klientus mazumtirdzniecībā, kā to dara savos mājas tirgos. Enefit pēdējos trīs gadus ieņem stabilus 5 līdz 6% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa tirgus daļas. Ar to bijām apmierināti līdz šim. Tagad esam aktivizējušies mārketingā. Taču mums nav stratēģisku mērķu iziet līdz konkrētai tirgus daļai.