Sākot no 1. maija tiks atcelts vēl viens ierobežojums, ārzemniekiem iegādājoties zemi Igaunijā. Ārvalstnieki varēs nopirkt zemi, kas atrodas netālu no Igaunijas robežas un kuras apmērs ir lielāks nekā desmit hektāri, nelūdzot atļauju noteiktā apgabala gubernatoram, vēsta Postimees.
Lai gan ierobežojumi mazināsies, viena prasība paliks spēkā, proti, ja zemes vai meža gabalu iegādājas kāda kompānija, kas reģistrēta Eiropas Savienībā, tai ir jāapliecina vismaz trīs gadu pieredze lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarē.
Šī prasība gan pārsvarā attiecināta uz trešo valstu pilsoņiem, ieskaitot Krieviju. Proti, novēroti gadījumi, kuros Krievijas pilsoņi, izmantojot kompāniju vārdu, pierobežā būvē lielas mājas.
Tie ārzemnieki, kuri vēlējušies iegādāties zemes, bet to nav drīkstējuši, izmantojuši citas iespējas, lai tomēr iegūtu kāroto, norādījis nekustamo īpašumu kompānijas Pindi Kannisvara pārstāvis Peeps Soomans, piebilstot, ka 1. maijs neradīs lielu ārzemnieku pieplūdumu, kas iegādāsies zemi Igaunijā.
Statistikas aplēses liecina, ka 54 500 hektāru jeb 2,4% Igaunijas lauksaimniecību īpašnieki ir ārzemnieki. Tāpat cenu salīdzinājums liecina, ka Igaunijā zeme ir viena no lētākajām Eiropas Savienībā. Igaunijā viens hektārs zemes vidēji izmaksā 684 eiro, Lietuvā – 734 eiro, Latvijā – 3 591 eiro, Somijā – 5 979 eiro, bet Nīderlandē – 31 290 eiro.