Grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju gadījumā būtisks risks ir neiekļaušanās termiņos. Piemēram, gada pārskata nodošana var būt gan atlīdzināmais, gan neatlīdzināmais gadījums, jo cēloņi nokavējumam var būt dažādi, stāsta BTA Baltic Insurance Company (BTA) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas produktu vadītājs Raivis Štrauss.
Grozījumi likumā Par grāmatvedību nosaka, ka no šī gada 1.jūlija ārpakalpojuma grāmatveža profesionālajai darbībai ir jābūt civiltiesiski apdrošinātai. Minimālais atbildības limits ir 3 000 eiro.
BTA dati liecina – kopš likuma grozījumu pieņemšanas pagājušā gada rudenī grāmatvežu interese par apdrošināšanu palielinās, īpaši pieaugot pēdējos mēnešos. No šī gada aprīļa līdz jūnija beigām katru mēnesi savu civiltiesisko atbildību ir apdrošinājuši trīs reizes vairāk grāmatvežu nekā iepriekšējā mēnesī.
Štrauss uzsver, ka polisi ieteicams izvēlēties rūpīgi, iegādājoties jēgpilnu apdrošināšanu, kas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, būs reāls atbalsts.
«Prakse liecina, ka grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji, kas līdz šim ir parūpējušies par profesionālo civiltiesisko apdrošināšanu, objektīvi izvērtē riskus un zaudējumus, kas var rasties pieļautu kļūdu dēļ. Tāpēc grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji parasti iegādājas polisi ar limitu 500 000 eiro un vairāk. Iespējams, ka mazam grāmatvedības pakalpojumu sniedzējam tik liels segums nav nepieciešams, taču nav lietderīgi izvēlēties minimālo likumā noteikto risku segumu, kas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, neko daudz nelīdzēs,» vērtē Štrauss.
Izvēloties sev piemērotāko profesionālās civiltiesiskās apdrošināšanas polisi, BTA aicina pievērst uzmanību polisē iekļauto risku segumam.
Jāatceras, ka, iegādājoties polisi, grāmatvedim ir iespēja koriģēt apdrošināšanas līguma nosacījumus, parūpējoties, lai polise tiešām kalpo kā drošības spilvens, kas palīdzēs, tā Štrauss. Viņš piebilst, ka, iegādājoties polisi, būtiski ir arī pievērst uzmanību izņēmuma gadījumu sarakstam un koriģēt to atbilstoši savas darbības specifikai.
«Īpaši jāpiemin gadījumi, kad koncernos vai uzņēmumu grupas ietvaros tiek optimizēti uzņēmuma administratīvie resursi vai citu objektīvu iemeslu dēļ viens grupas uzņēmums grāmatvedības pakalpojumus sniedz arī pārējiem grupas uzņēmumiem. Jaunie likuma grozījumi paredz, ka arī šāda situācija tiek uzskatīta par ārpakalpojumu. Tādējādi arī šiem grāmatvežiem ir obligāti jāapdrošina civiltiesiskā atbildība, neskatoties, ka pakalpojumi ārpus uzņēmumu grupas netiek sniegti.»
Proti Štrauss norāda, ka šajā gadījumā būtiski pievērst uzmanību trešās personas definīcijai apdrošināšanas noteikumos, kur grupas uzņēmumi var būt kā izņēmums. «Svarīgi arī informēt apdrošinātāju, ka pakalpojumi tiek sniegti grupas uzņēmumiem, jo klasiskajā izpratnē par ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmumiem tā nav standarta situācija un iespējams, ka tai arī jārod nestandarta risinājumi.»