Valdība piešķirs 652 336 eiro Kultūras ministrijai (KM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai izpildītu tiesas spriedumu, ar kuru par labu SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmumam no KM piedzīta nauda saistībā ar Laikmetīgā mākslas muzeja projektu, otrdien, 11.jūlijā, lēma valdība.
Ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 15.jūnija rīcības sēdes lēmumu civillietā atstāts negrozīts Civillietu tiesu palātas 2016.gada 6.decembra spriedums, bet KM kasācijas sūdzība noraidīta.
Tiesa nolēmusi daļēji apmierināt Jaunrīgas attīstības uzņēmuma prasību, piedzenot kapitālsabiedrības labā kompensāciju 621 949 eiro un tiesas izdevumus 30 386 eiro, pavisam kopā 652 336 eiro. Papildus minētajam no KM nolemts piedzīt valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 16,75 eiro.
Ņemot vērā, ka KM 2017.gadā valsts budžetā šādam mērķim finanšu līdzekļi nav paredzēti, Ministru kabinets lēma par to piešķiršanu.
«Strīds starp likvidēto valsts aģentūru Jaunie trīs brāļi un Jaunrīgas attīstības uzņēmums ir vairāk nekā desmit gadus sens – tiesvedības laikā nomainījušies pieci kultūras ministri. Neskatoties uz to KM savu nostāju, ka noslēgtie līgumi parakstīti, pārkāpjot valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi pilnvaras un bez saskaņošanas ar KM, tiesā ir aizstāvējusi līdz galam – nepārsūdzamam Augstākās tiesas spriedumam, ar kuru daļēji apmierināta Jaunrīgas attīstības uzņēmuma prasība,» sacīja KM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, norādot, ka Jaunrīgas attīstības uzņēmuma prasība bija 749 727 eiro.
Kā iepriekš informēts Augstākās tiesas (AT) preses sekretāre Baiba Kataja, AT Civillietu departaments 15.jūnijā rīcības sēdē pieņēma lēmumu neierosināt kasācijas tiesvedību lietā par Laikmetīgās mākslas muzeja projektu. AT lēmums nav pārsūdzams.
AT pērn noraidīja Jaunrīgas attīstības uzņēmums prasību pret ministriju par izdevumu 127 778 eiro piedziņu. Tāpat AT nolēma pilnībā noraidīt KM pretprasību pret Jaunrīgas attīstības uzņēmums atzīt par spēkā neesošu par 2006.gada 26.novembrī starp valsts aģentūru Jaunie Trīs brāļi un Jaunrīgas attīstības uzņēmums noslēgtās papildu vienošanās grozījumiem.
Strīds starp pusēm sākās, kad 2004.gada 15.jūnijā KM un Rīgas dome parakstīja nodomu protokolu par Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas un jaunas koncertzāles projekta īstenošanu Rīgā. Nodomu protokols paredzēja, ka KM kļūs par pasūtītāju Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanā, izveidos un administrēs darba grupu, nodrošinās skiču konkursa sarīkošanu un finansējumu projekta īstenošanai. Savukārt Rīgas dome apņēmās piedalīties projekta īstenošanā un nodrošināt ekspertus dalībai darba grupās.
2006.gada 28.aprīlī valsts aģentūra Jaunie trīs brāļi ar muzeja projekta īstenošanai paredzētās ēkas īpašnieku un Andrejsalas teritorijas attīstītāju Jaunrīgas attīstības uzņēmums noslēdza vienošanos, kas paredzēja muzeja ieceres īstenošanai paredzētās teritorijas detālplānojumā izstrādāt Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas novietojuma plānu un muzejam atbilstošus teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī valsts īpašumā iegūt arhitektu biroja OMA Rotterdam izstrādāto Laikmetīgās mākslas muzeja meta projektu. Līguma summa par metu izstrādi bija 496 500 eiro.
Par muzeja ēkas un tai pieguļošās teritorijas izstrādātā meta un tā mantisko autora tiesību nodošanu valsts aģentūrai 2006.gada 25.septembrī tika parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts starp Jaunrīgas attīstības uzņēmumu un Jaunajiem trīs brāļiem. Aģentūras un uzņēmuma noslēgtā vienošanās sākotnēji paredzēja, ka ne vēlāk kā līdz 2006.gada 30.decembrim jānoslēdz sadarbības līgums par Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projekta īstenošanu.
Pēc valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi reorganizācijas un pievienošanas KM neizmantoto valsts budžeta finansējumu 429 444 latu apjomā, kas bija paredzēts muzeja projekta īstenošanai, ieskaitīja atpakaļ valsts budžetā.
2011.gada pavasarī Valsts kontrole KM pārskata revīzijā norādīja, ka Jaunajiem trīs brāļiem nebija tiesiska pamata slēgt vienošanos ar Jaunrīgas attīstības uzņēmumu par Laikmetīgās mākslas muzeja meta un teritorijas detālplānojuma izstrādi. Tā kā KM nebija veikusi darbības aģentūras rīcības seku novēršanai, radās situācija, ka uzņēmums iesniedza prasības pieteikumu tiesā pret valsti KM personā par prasībā norādītās summas piedziņu.
KM tolaik uzsvēra, ka ministrija nebija nedz pilnvarojusi aģentūras Jaunie trīs brāļi direktoru slēgt darījumu ar Jaunrīgas attīstības uzņēmumu, nedz to akceptējusi.
Ref:224.000.103.1705