Vairāk nekā 80% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka veselības aprūpes sistēma Latvijā neatbilst sabiedrības vajadzībām. Turklāt, lai situāciju uzlabotu, aptaujāto skatījumā, nepieciešams ne vien papildu finansējums, bet arī nopietnas izmaiņas pašā sistēmā, liecina DnB Nord Latvijas barometra dati.
Kā galvenos iemeslus neapmierinātībai aptaujātie cilvēki norāda veselības aprūpes sistēmas neefektivitātei, minot dārgus medikamentus (72%) un medicīnas pakalpojumus (67%), kā arī nepietiekamu finansējumu (64%).
Daļa respondentu par būtisku problēmu uzskata nepārtrauktu sistēmas reformēšanu un nekonsekvenci lēmumos (41%), kā arī neadekvāto medicīnas darbinieku attieksmi pret pacientiem (38%).
Komentējot pakalpojumu – īpaši medikamentu – dārdzību, Ģimenes aptieku direktors Ilgvars Ķipēns iedzīvotāju viedokli skaidro, salīdzinot pieejamos datus par Latvijas un citu Eiropas valstu zāļu cenām un iedzīvotāju algām: «Virkne valsts institūciju un privātu organizāciju savstarpēji nesaistītu pētījumu rāda, ka medikamenti Latvijā vidēji ir lētāki nekā citās Eiropas Savienības valstīs, taču cilvēki ir pārliecināti par pretējo – 72% respondentu uzskata, ka par zālēm maksājam visvairāk.»
Viņaprāt, šāda sajūta rodas, jo procentuāli no ģimenes budžeta par zālēm nākas maksāt vairāk un mūsu algas ir ievērojami mazākas nekā vidēji Eiropā. Latvijā vidējā alga (Centrālās statistikas pārvaldes dati) ir aptuveni 431 lats pirms nodokļu nomaksas, kas nozīmē, ka cilvēks «uz rokas» saņem apmēram 300 latu. Savukārt, piemēram, Lielbritānijā strādājošais saņem vidēji 1500 latu. Pieņemot, ka medikaments maksā piecus latus un arī Lielbritānijā tam ir identiska cena, iznāk, ka latvietim šīs zāles izmaksā 1,6% no algas, bet anglim – tikai 0,3%. Starpība ir milzīga, un tas arī rada sajūtu, ka par medikamentiem un citām precēm maksājam daudz vairāk, lai gan cenu izteiksmē summas ir līdzīgas, norāda Ķipēns.
Vērtējot esošās veselības sistēmas kvalitāti un domājot par tās uzlabošanu, vairāk nekā puse jeb 58% respondentu atbildējuši, ka sistēma ir būtiski jāmaina, savukārt 33% norādījuši, ka tai jāpiešķir lielāks finansējums. Tiesa, neraugoties uz vēlmi redzēt veselības aprūpes sistēmā reformas, jau tagad notiekošo slimnīcu reformu vairāk nekā puse aptaujāto neatbalsta un uzskata, ka tās mērķi neatbilst iedzīvotāju interesēm, bet 43% domā, ka tā tiek realizēta neprasmīgi.
Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons, komentējot iedzīvotāju kritiku par veselības aprūpes sistēmu kopumā un līdzšinējām tajā veiktajām reformām, uzsver: «Jau patlaban Latvija neatbilst Eiropas Savienības izvirzītajiem kritērijiem, kuri pieprasa, lai neatliekamā palīdzība cilvēkiem būtu pieejama 70 km attālumā vai mediķi pēc izsaukuma ierastos vienas stundas laikā. Ja medicīniskās palīdzības pieejamība vēl pasliktināsies, turpinās pieaugt ielaisto slimību skaits un to cilvēku daudzums, kuriem būs nepieciešama ilgstoša ārstēšana (un ielaistu vainu dziedēšana valstij izmaksā daudz dārgāk). Jau patlaban diemžēl vērojama izteikti negatīva tendence – slimnīcas ziņo, ka pēdējā gada laikā strauji pieaug patoloģiju daudzums, bet pirmās grupas invalīdu skaits palielinājies par 50%. Tie ir cilvēki, kuriem darba tirgū atgriezties nebūs iespējams.»
Pētījumā noskaidrots, ka daļa iedzīvotāju labprāt paši uzņemtos atbildību par maksājumiem veselības aprūpē un maksātu mazākus nodokļus (43%), nevis maksātu lielākus nodokļus, kas ļautu valstij nodrošināt lielāku no budžeta apmaksātu pakalpojumu klāstu.
«Ņemot vērā, ka iedzīvotāji Latvijā lielākoties neuzticas nodokļu sistēmai kā tādai, ir loģiski, ka iedzīvotāji labāk izvēlētos apdrošināšanu vai lielāku pašu atbildību par veselības aprūpes maksājumiem. Tomēr šis vērtējums nav pilnībā objektīvs, jo Latvijas iedzīvotāji diemžēl nav raduši rūpēties par savu veselību un uzņemties par to atbildību. Turklāt, lai atļautos veselības apdrošināšanu, ir nepieciešami samērā augsti ienākumi, kādu diemžēl lielākajai daļai valsts iedzīvotāju nav,» uzskata Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce.
Tāpat noskaidrots, ka lielākā daļa respondentu savu ģimenes ārstu apmeklē tikai tādos gadījumos, ja ir nopietnas saslimšanas vai paša mēģinājumi izārstēties nav palīdzējuši (44%), vai arī brīžos, kad nepieciešama neatliekamā palīdzība vai recepte obligāti lietojamiem medikamentiem (40%). Tikai 14% aptaujāto ārstu apmeklē, tiklīdz rodas vismazākās bažas par savu vai ģimenes locekļu veselību. Kā vienu galvenajiem šķēršļiem, kas kavē apmeklēt ģimenes ārstu, iedzīvotāji norāda medicīnas pakalpojumu dārdzību (50%).
Savukārt, vērtējot savas attiecības ar ģimenes ārstu, gandrīz puse iedzīvotāju atzinuši, ka uzticas ārstam (47%), 41% respondentu veselības problēmu gadījumā vispirms vēršas pie sava ārsta, bet tikpat liels aptaujāto īpatsvars ģimenes ārstu galvenokārt apmeklē, lai saņemtu nosūtījumu pie citiem speciālistiem.
Jautāti par ārstu atalgojumu, kad vismaz pēdējos desmit gadus laiku pa laikam sabiedrībā izraisa diskusijas, 31% respondentu norādījuši, ka patiesībā nezina, kāds tas ir, bet 22% to uzskata par pārāk zemu. Kopumā 40% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka mediķu algas visumā ir atbilstošas Latvijas apstākļiem (24%) vai pat augstākas par citu speciālistu vidējiem ienākumiem (16%).
«Nezināma iemesla dēļ joprojām valda viedoklis, ka ārsti pelna gluži labi, kaut skaidri zināms, ka ar visu milzīgo atbildību un grūti iegūtajām zināšanām ārsti par slodzi saņem mazāk nekā vidējā alga tautsaimniecībā. Līdz ar to neatbildēts paliek jautājums, vai iedzīvotāji zina, ka ārsti savas algas lielākoties nopelna, strādājot vismaz divās darba vietās un vairākās slodzēs?» jautā Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.