Inflācija turpina savu pieaugumu – sagaidāms, ka gada otrajā pusē tās kāpuma tempi varētu pierimt, tomēr to atkal uzkurinās kārtējais nodokļu palielinājums. Cenu kāpums ir kļuvis par vienu no galvenajām pēdējā laika ekonomikas aktualitātēm, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Šobrīd vērojams ārējo faktoru virzīts patēriņa cenu kāpums, kas karsē cenas Latvijas tirgū. Papildus, ar kārtējo nodokļu palielināšanu devu, eļļu ugunī ielej arī valdība. Degvielas un pārtikas cenu kāpums globālajos tirgos, kā arī nodokļu izmaiņas palielinājušas Latvijas iedzīvotāju izdevumus. Tuvākajos mēnešos gada inflācijas rādītājs varētu pieaugt vēl vairāk, pārsniedzot 4% atzīmi, jo janvārī visās preču grupās (īpaši tajās, kurās janvārī raksturīgas atlaides un izpārdošanas) nodokļu pieauguma efekts vēl pilnā mērā izjūtams nebija, uzsver ekonomists.
Pēc viņa domām, kāpjošās inflācijas ietekmē paredzama iedzīvotāju reālā atalgojuma pieauguma mazināšanās un līdz ar to lēnāk uzlabosies arī iedzīvotāju maksātspēja. Iekšējais patēriņš šogad nelielā tempā turpinās attīstīties, taču galvenais izaugsmes virzītājs būs korporatīvā sektora attīstība. Fokuss uz tūristu piesaisti ir nesis rezultātus tūrisma un ar to saistītajām nozarēm, turklāt šāda tendence varētu saglabāties arī šogad.
Līdz ar patēriņa pieaugumu varēsim vērot arī tirdzniecības aktivitātes kāpumu. Visticamāk, kritumu turpinās uzrādīt degvielas tirdzniecība. Ja esošās tendences ekonomikā turpināsies, patērētāji, kam saglabāsies ienākumi un darbs, brīvāk lūkosies nepieciešamo un kāroto preču iegādes virzienā, pie reizes meklējot sev izdevīgākās cenas. Lielākā aktivitāte būs vērojama galvenokārt nepārtikas preču segmentos. Augs arī piedāvājums no ēnu ekonomikas puses. Lai arī valdība liek arvien lielāku uzsvaru uz ēnu ekonomikas apkarošanu, īstermiņā ievērojamus rezultātus sasniegt nebūs iespējams, atzīst Gašpuitis.
Vienlaikus viņš norāda, ka apstrādes rūpniecība un eksports saglabā savu lomu kā vieni no galvenajiem aktivitātes pieauguma virzītājām, lai arī paredzams, ka attīstības tempi salīdzinājumā ar 2010.gadu kritīsies.