Saeimā pārstāvētās partijas vēl spriedīs par nostāju attiecībā uz Eiropas Padomes (EP) Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas plašāk pazīstama kā Stambulas konvencija, ratificēšanu.
Vairāki politiķi norāda, ka dokumentā esot normas, kas neesot saistītas ar vardarbības novēršanu, bet varētu būt pretrunā ar tradicionālajām vērtībām.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) par nostāju attiecībā uz Stambulas konvenciju spriedīs, kad tā nonāks Saeimā, norāda ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Politiskais spēks atbalsta to, ka ir jānovērš un jāapkaro vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē, norādīja politiķis. Tomēr konvencijā ir minētas arī citas lietas, kas varētu būt pretrunā ar konservatīvajām vērtībām, un tām ZZS nevar piekrist, jo atbalsta tradicionālās vērtības, tajā skatā tradicionālo ģimeni, pauda Krauze.
Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns stāsta, ka partijas Saeimas frakcijas par to spriedīs, kad tas būs parlamenta dienaskārtībā. Politiskais spēks uzklausīs labklājības ministra Jāņa Reira argumentus, un būtu neparasti, ja partija nesekotu ministra pozīcijai, piebilda politiķis. Vienotība atbalsta cīņu ar vardarbību pret sievietēm, uzsvēra Smiltēns.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pauž, ka politiskā spēka pozīcija šajā jautājumā nav mainījusies – VL-TB/LNNK vēlreiz izvērtēs konvenciju pēc tās nonākšanas Saeimā, taču apvienības ministri jau iepriekš ir pauduši noraidošu attieksmi dokumenta dažādās interpretācijas dēļ. VL-TB/LNNK nevēlas, lai konvencija pavērtu ceļu mēģinājumiem valstī ieviest pagaidām nereģistrētas partnerattiecības, tajā skaitā viendzimuma partnerattiecības, skaidroja politiķis.
Savukārt attiecībā uz cīņu ar vardarbību pret sievietēm Tieslietu ministrija ir panākusi, ka Latvija ir priekšā vairāku valstu regulējumam, norādīja Bērziņš. Latvija šajā jautājumā ir izpildījusi savu mājasdarbu, veicot būtiskus grozījumus Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un Civilprocesa likumā.
Partijas Saskaņa Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Potapkins norāda ka politiskais spēks par šo jautājumu spriedīs, kad tas nonāks Saeimā. Jau iepriekš šis jautājums bija diez gan sensitīvs un Saeimas frakcijā bija dažādi viedokļi, piebilda politiķis.
Partijas No sirds Latvijai (NSL) Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Gunārs Kūtris norāda, ka frakcijā par šo jautājumu vēl varētu notikt diskusija. Tomēr, ņemot vērā, ka konvencijā esot paredzēta «robežas nojaukšana starp dzimumiem», politiskais spēks to visdrīzāk nebūs gatavs atbalstīt, kamēr tā nebūs vispusīgi izvērtēta. Šī iemesla dēļ politiķis pats sliektos balsot pret šo dokumentu.
Viņš uzsver, ka NSL atbalsta cīņu pret vardarbību un šajā jautājumā daudzas nepieciešamās normas jau ir iestrādātas normatīvajos aktos. Taču Stambulas konvencijā esot vēl dažas citas tēmas, kuras kā Trojas zirgs ir iekļautas ar labu mērķi izveidotajā dokumentā – par tām Latvijas sabiedrība gribētu plašākas diskusijas, piebilda Kūtris.
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) kā vienu no iespējām ir apskatījusi iespēju pie Stambulas konvencijas pievienot deklarāciju vai paziņojumu par Latvijas nacionālajām vērtībām, stāsta LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga. LRA frakcijas deputātu domas par rīcību attiecībā uz konvenciju dalās un iekšējās diskusijas vēl turpināsies.
Kā ziņots, Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 3.augustā, izsludināts likumprojekts par Stambulas konvencijas ratificēšanu.
Likumprojekts paredz, ka Latvija pieņem un apstiprina konvenciju, kuru pērn 18.maijā Bulgārijā, Sofijā, parakstīja Reirs.
Kā norādīja Reirs, izpratnei par to, ka jebkāda veida vardarbība pret sievietēm, vardarbība ģimenē nav pieņemama, ir jākļūst var vispārpieņemtu normu. «Stambulas konvencijas uzdevums ir ne tikai sakārtot un pilnveidot likumdošanu, bet arī veikt plašu izskaidrojošo darbu,» uzsvēra ministrs.
Ref:224.000.103.1911