Šobrīd aktualizējies jautājums par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu Latvijā. Līdz ar Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu, tika organizēta diskusija, kuras laikā ar ekspertiem apspriesti būtiski jautājumi, lai dotu iespēju Latvijā jaundzimušiem nepilsoņu bērniem kļūt par Latvijas pilsoņiem jau viņu piedzimšanas brīdī, ja vien viņu vecāki saviem bērniem neizvēlas citas esošas valsts pilsonību.
«Pēc vairāk nekā 26 gadiem ir pienācis laiks pielikt punktu nepilsoņu statusa jaunai piešķiršanai, jo, manuprāt, mēs esam Eiropas valsts, dzīvojam progresīva modernā valstī, kas ir gatava šāda veida izaicinājumiem. Mēs nevaram visu laiku noteikt šo statusu, jo citādāk no šīs idejas mēs vispār neiziesim,» atklājot diskusiju, teica Vējonis.
Turpinot, viņš atzinis: «To, vai mums pietiks gribēšanas un varēšanas, laiks rādīs, bet svarīgākais ir tas, ka šie bērni ir mūsējie. Esmu pārliecināts, ka mums nevajag baidīties no šī procesa, jo galu galā mums ir jābūt pārliecībai par savu valsti.»
Diskusijā, kura norisinājās ceturtdien, 7.septembrī, Rīgas pilī, piedalījās tiesībsargs Juris Jansons, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, sociologs un pētījumu kompānijas SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, kā arī zvērināts advokāts Mārtiņš Paparinskis, kura galvenās kompetences jomas ir tiesvedība un šķīrējtiesas, kā arī starptautiskās publiskās tiesības.
Vienlaikus jānorāda, ka bez ekspertu klātbūtnes, diskusijā piedalījās ne tikai žurnālisti, bet arī vairāki Saeimas deputāti un citas amatpersonas.
Uzreiz jāatzīmē, ka tiesībsargs Jansons, uzsākot savu prezentāciju par nepilsoņu jautājumiem, uzsvēra ANO Bērnu tiesību konvencijā teikto. Proti, ka tiesības uz pilsonību bērns var iegūt tādā gadījumā, ja viens no vecākiem izsaka savu gribu.
No tiesībsarga minētajām tiesību normām izriet gan vecāku tiesības, gan arī pienākums izvēlēties bērnam to palīdzību viņa tiesību izmantošanā, kas atbilstu viņa labākajām interesēm. «Taču situācija, kurā bērns paliek bez nevienas valsts pilsonības, nevar būt bērna labākajās interesēs,» uzsver Jansons.
Latvijas tiesību aktos teikts, ka bērnam kopš dzimšanas ir tiesības uz vārdu, uzvārdu un pilsonības iegūšanu. «Līdz ar to varam secināt, ka šobrīd spēkā esošais regulējums garantē iegūt pilsonību tiem bērniem, kuri dzimst Latvijas teritorijā,» tā Jansons.
Tāpēc Jansons uzskata, ka jaundzimušu bērnu reģistrēšana bez pilsonības nav pieļaujama, jo tas ir bērna tiesību uz pilsonību pārkāpums.
Tāpat Jansons norāda, ka termins «nepilsonis» rada negatīvu noskaņu, kā arī to, ka starptautiski to jauc arī ar terminu «bezvalstnieks». Šis jautājums izraisījis lielu neizpratni arī starptautiskās institūcijās.
Svarīgi atzīmēt, ka prezentācijas nobeigumā Jansons aicināja sākt diskusiju arī par termina «nepilsonis» maiņu, minot pētījuma centra sniegtos nepilsoņu aptaujas datus. «Kā izriet no pētījumiem, daļa nepilsoņu uzsver, ka šis statuss cilvēkam rada subjektīvu diskriminācijas sajūtu, kas netiek saistīts ar kādiem ekonomiskiem vai politiskiem ierobežojumiem, bet gan ar pašu statusu, tā piešķiršanu un nepieciešamību kārtot naturalizācijas eksāmenus, tai skaitā apgūt latviešu valodu,» uzsvēris tiesībsargs.
Jāatzīmē, ka diskusijā Siliņa pieturējās pie, viņasprāt, trīs svarīgākajiem jautājumiem: Kāds ir nepilsoņu skaits Latvijā, kā mainījies to skaits kopš deviņdesmitajiem gadiem?; Kas notika pēc 2013.gada Pilsonības likuma maiņas?; Naturalizācijas dinamika.
«1995.gadā Latvijā bija 731 000 nepilsoņu, bet šogad to skaits samazinājies līdz 242 000. Savukārt vecumā līdz 18 gadiem Latvijā dzīvo vien 6 107 nepilsoņi,» skaidro Siliņa.
Prezentējos datus par nepilsoņiem, Siliņa atzīmēja, ka to kopējais skaits ir samazinājies. Runājot par vecuma grupām, kuras veido visvairāk nepilsoņu, ir vecumā no 40 un vairāk gadu, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.
1999.gadā dzimušo bērnu skaits, salīdzinot pret pilsoņiem, ir 97,3% pilsoņi un 2,7% nepilsoņi. Ja salīdzina ar 2016.gadu, tad šis procents ir manāmi krities, nepilsoņu šobrīd ir 0,25%. «Mēs šobrīd ražojam maz nepilsoņu, tas, manuprāt, ir pozitīvs rādītājs,» noteic Siliņa.
Kopš 2013.gadā veiktajiem grozījumiem Pilsonības likumā, Latvijas nepilsoņu bērniem ir atvieglota Latvijas pilsonības iegūšanas kārtība. Likuma izmaiņas iespējams apskatīt šeit.
Pētījumu centra SKDS veiktā aptauja par sabiedrības attieksmi pret jaundzimušo pilsoņu statusa regulēšanu liecina, ka lielākā daļa (71%) no visiem aptaujātajiem (vairāk nekā 1 000) pilnībā atbalsta ideju par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu Latvijā, savukārt katrs ceturtais respondents drīzāk atbalsta nekā neatbalsta šādu ideju.
«Kopumā trīs ceturtdaļas respondentu sliecas atbalstīt šo priekšlikumu, bet kopumā tikai 16% šādu domu neatbalsta,» prezentējot centra iegūtos datus, skaidroja Kaktiņš.
Vienlaikus viņš norādīja, ka kopumā 48% Latvijas pilsoņu atbalsta šo ideju un tikai katrs piektais to neatbalsta. Aptaujas rezultāti rāda arī atšķirības starp latviešu valodā un krievu valodā runājošo respondentu atbildēm. Absolūts vairākums krieviski runājošo ir stingri par šādu ideju, bet 27% latviešu valodā runājošie iedzīvotāji neatbalsta automātisku pilsonības piešķiršanu.
Ref: 225.000.103.1838