BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.
PĀRMAIŅAS: Plāno samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem
Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.
Šādu partneru lēmumu pēc valdošās koalīcijas sanāksmes apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Attiecīgais jautājums vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/velas-samazinat-pvn-latvijai-raksturigiem-augliem-darzeniem-244607
DARĪJUMS: Koalīcija vienojusies par Liepājas cietuma būvniecības atlikšanu
Valdošās koalīcijas politiķi panākuši vienošanos atlikt Liepājas cietuma būvniecības projekta īstenošanu, lai rastu papildu līdzekļu avotu, tomēr par daudziem citiem nākamā gada valsts budžeta jautājumiem skaidrības vēl nav.
Koalīcijas partiju līderi gan pagaidām vēl atturējās nosaukt konkrētu līdzekļu apmēru, cik dotu Liepājas cietuma būvniecības atlikšana. Tāpat partneriem ir dažādas domas par to, vai panākta konceptuāla vienošanās ar nākamo gadu līdz 100 eiro palielināt pabalstus par trešo un katru nākamo bērnu.
Valdošo partiju politiķi uzsvēra, ka ir pietuvojušies risinājumam, un diskusijas turpinās ceturtdien, 7.septembrī. Savukārt piektdien, 8.septembrī, kā arī bija iecerēts, notikšot ārkārtas valdības sēde par budžeta jautājumiem.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā koalīcijas partneri iepriekš nespēja vienoties par nākamā gada budžetu, jo nacionālā apvienība demogrāfijas jautājumu risināšanai prasīja ap 85 miljoniem eiro. Tomēr fiskālā telpa nākamgad kopumā ir 80 miljoni eiro. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iepriekš atzina, ka nākamgad demogrāfijas pasākumiem varētu novirzīt 12 miljonus eiro.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/koalicija-vienojusies-par-liepajas-cietuma-buvniecibas-atliksanu-244492
CĪŅA: Vai dzelzceļš kā transporta veids Latvijai ir vajadzīgs?
«Es vienmēr esmu piekritis viduslaiku uzskatam: «no nodokļiem un mēra nevar izvairīties», tāpēc Finanšu ministrijas izstrādātā nodokļu reforma jeb «spēles noteikumi» ir jāpieņem un tos nav vērts apšaubīt, bet ir jāmeklē iespējas, kā biznesā darboties efektīvāk.» Tā sarunā ar BNN par pieņemtajiem lēmumiem tranzīta nozarē saka AS Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze.
Nozares eksperts Bremze norāda, ka šobrīd viena no nozares nopietnākajām problēmām ir AS LatRailNet lēmums no 2018.gada paaugstināt dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu par 7%.
«Lēmums ir tiešas sekas tam, ka mūsu dzelzceļa sistēma absolūti nedraudzējas ar vārdiem «izmaksu efektivitāte». Un tā ir problēma. Pēdējos desmit gados, dzelzceļa sistēma ir kļuvusi trīs reizes lielāka, trīsreiz dūšīgāka, jo pamatlīdzekļu apjoms ir trīskāršojies, savukārt pārvadājumu apjomi, strādājošo skaits, darba apjoms, kas tiek paveikts, izmantojot Latvijas dzelzceļa sistēmu, nav būtiski mainījies, drīzāk droši var apgalvot, ka pārvadājumu apjomi ir samazinājušies,» tā Bremze.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/bremze-242889
KRITUMS: Bez dokumentu izvērtēšanas piešķirs 4 milj. «kapu tramvaja» projektam
Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē Rīgas domes valdošā koalīcija bez finanšu un ekonomiskā izvērtējuma lēma par četru miljonu eiro galvojumu uzņēmuma Rīgas satiksme aizņēmumam saistībā ar «kapu tramvaja» projektu, ziņo Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai (LRA/LA) frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce.
Viņš norāda, ka lēmums pieņemts trešdien, 6.septembrī. Proti, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē tika izskatīts jautājums par galvojumu Rīgas domes uzņēmuma Rīgas satiksme aizņēmumam Valsts kasē bēdīgi slavenajam «kapu tramvaja» projektam. Kopējā aizņēmuma summa pārsniedz četrus miljonus eiro.
LRA/LA vēsta, ka darba kārtībā šis jautājums tika iekļauts tikai stundu pirms sēdes sākuma. Turklāt lēmumprojektam netika pievienoti ne finanšu pamatojums, ne galvojuma nosacījumi, ne arī aprēķini par to, kā tas ietekmēs Rīgas pašvaldības saistības un budžetu.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/puce-bez-dokumentu-izvertesanas-pieskirs-finansejumu-kapu-tramvaja-projektam-244484
TAISNĪBA: Dzelzceļa elektrifikācija šobrīd ir viens no vislielākajiem noziegumiem, kas, iespējams, tiek plānots
Latvijas dzelzceļa paspārnē plānotais elektrifikācijas projekts ir nāvējošs Latvijas ekonomikai un tautsaimniecībai, uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) bijušais operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, piebilstot, ka tas ir, iespējams, lielākais noziegums, kas šobrīd tiek plānots.
Raidījumā 1:1, šķetinot «oligarhu sarunas», Jurašs uzdevis jautājumu Ventspils deputātam Aivaram Lembergam «Vai tādas sarunas, kādas notika Rīdzenē 2009., 2010., 2011.gadā, notiek arī šodien vēl joprojām?».
«Es gribu uzsvērt īpaši saistībā ar LDz paspārnē plānoto elektrifikācijas projektu, kurā kopējās aplēses ir 1,8 miljardi eiro.»
Viņš norāda, ka kravu apjoms šobrīd ir kritiski krities, tas ir divreiz mazāks nekā, lai pietiktu, lai šo konkrēto apjomu nodrošinātu vismaz nulles līmenī.
«Pie nosacījuma, ja šim projektam nav ne mazākā ekonomiskā pamatojuma, tad es varu uzskatīt, ka šis konkrētais projekts šobrīd ir viens no vislielākajiem noziegumiem, kas, iespējams, tiek plānots,» raidījumā 1:1 sacījis Jurašs.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/jurass-dzelzcela-elektrifikacija-sobrid-ir-viens-vislielakajiem-noziegumiem-kas-iespejams-tiek-planots-244421
IZAUGSME: Atjaunīgo energoresursu patēriņš pēdējos desmit gados pieaudzis par 14,1%
Pērn kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Salīdzinot ar 2015.gadu, AER patēriņš pieaudzis par 5,7%, bet desmit gadu laikā – par 14,1%.
Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 66,7% 2006.gadā līdz 51,2% 2015.gadā.
Ievērojami pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.
Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3 % un 2016 gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015.gadu tas pieaudzis par 3,2%. 2016.gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4%, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. 2016.gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6% vairāk nekā 2015.gadā. No kopējā kurināmās koksnes apjoma 2016.gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7% vairāk nekā 2015. gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4%.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/atjaunigo-energoresursu-paterins-pedejos-desmit-gados-pieaudzis-par-14-1-244172
NĀKOTNE: Lietuvas premjers aicina poļu lielveikalus uz Lietuvu
Atsaucoties uz lietuviešu bažām par pārtikas sadārdzināšanos, jo sevišķi salīdzinājumā ar cenām otrpus dienvidu robežai, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis), tiekoties ar vadošiem poļu politiķiem Varšavā, cita starpā aicinājis poļu lielveikalu ķēdes ienākt Lietuvā.
Tikšanās reizē ar politikas smagsvaru, Polijā valdošās partijas Likums un taisnīgums priekšsēdētāju Jaroslavu Kačinski (Jaroslaw Kaczynski), viņš centies kliedēt bažas par poļu minoritātes stāvokli Lietuvā.
Skvernelis norādījis, ka Lietuvā darbojas lielākais poļu valodas skolu tīkls ārpus Polijas, iesniedzis Lietuvas valdības lēmumu valsts dienvidu rajonos ar lielu poļu iedzīvotāju skaitu raidīt Polijas televīziju, vienlaikus aicinot Varšavu rūpēties par nepietiekami finansētām lietuviešu valodas skolām Polijā.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/skvernelis-aicina-polu-lielveikalus-uz-lietuvu-varsava-pieversas-divpusejam-problemam-244575
VIEDOKLIS: Ja ZSS piedzīvos galu, karš starp tautu un oligarhiem beigsies, uzskata Bordāns
Patlaban notiek karš starp tautu un oligarhiem, kas beigsies ar to, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) piedzīvos galu, uzskata Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, Rīgas domes opozīcijas deputāts Jānis Bordāns.
Pēc viņa domām, «visas šīs muļķīgās un pretlikumīgās darbības, ko pasāk oligarhi, – krimināllietu rosināšana, parlamentārās izmeklēšanas komisijas farss – ir vienas pretdarbības sastāvdaļas». «Beigu beigās tā ir ZZS agonija,» uzskata politiķis. Viņš paredz, ka dažu gadu laikā ZZS izputēs, tāpat kā 80.gadu beigās pienāca Komunistiskās partijas gals.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/ja-zss-piedzivos-galu-kars-starp-tautu-oligarhiem-beigsies-uzskata-bordans-244652
Ref:244.000.103.