Rudenī pieaug dažādu garšvielu maisījumu pieprasījums, jo gatavošanai mājās un konservēšanai. Šis ir īpaši labvēlīgs laiks, jo līdz ar ražas novākšanu, plašā klāstā pieejami dārzeņi, dārza ogas, kā arī dažādas meža veltes, norāda garšvielu uzņēmuma pārstāvji.
«Pēc vasaras atpūtas cilvēki atgriežas ikdienas ritmā, kas vairumam no mums lielākoties darba, mācību un citu aktivitāšu dēļ ir diezgan saspringta. Tādēļ, domājot par vakariņu galdu, viena no prioritātēm ir kā, atraisot garšu, gatavot viegli, ātri un veselīgi, bet otra – kā atvieglot šo darbu, piemēram, iesaistot pārējos no ģimenes. Lēmums, ko gatavot, visbiežāk tiek pieņemts, apzinot, kādi produkti pieejami mājās – kas vēl jānopērk,» stāsta AS Santa Maria mārketinga vadītāja Baltijas valstīs Inga Auziņa.
Turpinot, viņa saka: «Ja mājās ir dārzeņi, kartupeļi, tikai nedaudz pievienojot garšaugu maisījumu vai garšvielu kartupeļiem, tiek iegūta jauna garša. Līdzīgi var izmēģināt vistas vai maltajai gaļai paredzētās garšvielas. Ikdienas maltīte šādi tiek bagātināta, iegūta jauna garša, iztiekot ar vienkāršām un ātri īstenojamām ēdienu receptēm. Līdz ar to mājās gatavotais ēdiens ir dažādāks un veselīgāks, nevis ēdienkartē katru dienu ir tikai makaroni ar sieru, lai kā daudziem bērniem tie tik ļoti garšo.»
Tāpat Auziņa norāda, ka rudenī aizvien vairāk tiek gatavotas sātīgas zupas, gaļas ēdieni, jo kļūst aukstāks, un cilvēka organisms prasa uzņemt papildu enerģiju. Mežā tagad ir īstais baraviku laiks, kuras tiek dažādi gatavotas un marinētas. Marinēšanai, dažādu piedevu gatavošanai aizvien aktuāli izmanto papriku, tomātus, burkānus u.c. dārzeņus. Daudzas saimnieces ābolu, plūmju, bumbieru ievārījumus bagātina ar kanēli.
Piemēram, vides drauga Māra Oltes ģimenē aug četri bērni, no kuriem vecākajam ir 15 gadu, bet jaunākajam tikai gads, līdz ar to ēst gatavošana ir nozīmīga ikdienas daļa: «Gastronomiskā labsajūta un ēdiena kvalitāte mūsmājās ir svarīga! Gatavojam gan tradicionālus ēdienus, gan cenšamies improvizēt, izmantojot jaunas receptes, produktus, garšvielas. Mūsmājās jāņem vērā, ka katram ir sava iecienītā garša un produkti, līdz ar to recepšu, kuras apmierina visus ēdājus nav nemaz tik daudz. Esmu novērojis, ka dažreiz bērni slavē ēdienu, bet līdz brīdim, kad pasaku, kas ir tā sastāvdaļas. Tomēr jauna garša izmēģināta, un konkrētais ēdiens pamazām ienāk mūsu ēdienkartē.»
Oltes ģimenē visvairāk gatavo Māra sieva Inese, bet Māris vairāk ir zivju, meža velšu ēdienu autors. Virtuvē labprāt saimnieko arī abi vecākie dēli Vits un Nemo, kuri, pēc Māra teiktā, arī visvairāk eksperimentē ar garšvielu pievienošanu: «Manuprāt, ar garšvielām mēs pēc savas izjūtas kaut nedaudz, bet uzņemam arī vajadzīgos mikroelementus. Citādi to nevaru izskaidrot, jo puikas paši pa reizei izvēlas tieši citronpiparus vai kādu citu garšvielu.»
Māra pārliecība ir, ka labāk iegādāties dārgāku, bet kvalitatīvāku pārtiku, jo kopumā viss saistīts gan ar tās audzēšanas procesu, gan vēlāk ar ģimenes veselību. Rudens ir īpašs ar dabas doto iespēju ēdiena gatavošanā izmantot jauno ražu, kuru Māra ģimene novāc gan savā dārzā, gan iegādājas no vietējiem Ērgļu puses saimniekiem, medniekiem. Mārim šķiet pašsaprotami šādā veidā atbalstīt apkārtējos: «Ne tikai mana ģimene tad varēs baudīt vietējos produktus, bet gan arī pārējie, savējos atbalstot, tiks pie pašu novadā vai reģionā audzētām lietām. Reizē tā ir garantija, ka arī nākotnē viņi varēs turpināt saimniekot.»
Ref: 225.000.103.1922